1857. gada augustā Bismarks bija 9 dienas Popē, kur viņš piebeidza 2 aļņus. Kad Bismarks 1857. gadā bija Popē, Karls bērs ar vecākiem bija ceļojumā, tāpēc viesi uzņēma tēvocis Lambsdorfs no Zūru muižas, kurš jau pirms tam ir uzņēmis vairākus Bismarka kolēģus. 9 dienas pagāja nemanot, kavējoties skaistajās atmiņās par studiju laikiem un smieklīgās sarunās. Bismarks bieži smēķēja pīpi, un Karla Bēra mammas mēbeles vēl ilgi smakoja pēc tabakas dūmiem.
/Behr U. Edwahlen und die Behrsche Eck in Kurland, 1979/
Priekšnamā ir daudzi aļņu ragi ar sudraba plāksnītēm, uz kurām rakstīts mednieka vārds, arī firsta Bismarka vārds un viņa vēstule lādītē, kas apliecina, ka viņš Popē nošāvis savu pirmo alni.
/Heine G. Kurländische Güter und Schlösser – Riga, 1905, S.10/
Tomēr muižas iekšiene ir bagāta ar ievērojamiem senatnes priekšmetiem. Lielajā priekšnama hallē karājas skaisti aļņu ragi. Zem vieniem no tiem ir vairodziņš ar uzrakstu “Otto von Bismarck”.
/Pirang H. Das baltische Herrenhaus. Band 1 – Riga, 1926, S.38/
Pieņemot savu draugu uzaicinājumu, Bismarks 1857. gadā ieradās Baltijā, kur baudīja vācbaltiešu muižniecības viesmīlību.
/Kusber J. Valsts valstī Latvija – Krievijas impērijas provinces 19. gadsimtā. Krievijas impērijai piederošās Baltijas provinces no Vācijas skatpunkta “garā” 19. gadsimta laikā., Rīga, 2020, S 71./