Biedrības “Popes muiža” īstenotais projekts “Dabas liegums “Ances purvi un meži”: Bioloģiskās daudzveidības atjaunošana un nākotnes ieceres” ir ieguvis finansiālu atbalstu no BESTbelt iniciatīvas.
BESTbelt ir pilotprojekts Eiropas Zaļās jostas iniciatīvai. Šīs iniciatīvas mērķis ir aizsargāt Eiropas Zaļo jostu – kontinenta garāko zaļo tīklu, kas stiepjas 12 500 kilometru garumā un savieno dabas un kultūras mantojumu 24 valstīs. Eiropas Zaļā josta ir kļuvusi par dabas atjaunošanās un mierīgas līdzāspastāvēšanas simbolu bijušā “Dzelzs priekškara” vietā, apliecinot dabas spēju atveseļoties un kalpot par tiltu starp dažādām kultūrām un tautām.
BESTbelt finansējuma programma tika uzsākta 2021. gadā ar skaidru mērķi – uzlabot bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, atklājot un stiprinot vietējo potenciālu 24 Eiropas Zaļās jostas valstīs. Tā nodrošina mazus grantus pilsoniskās sabiedrības organizācijām, tādējādi atbalstot to centienus aizsargāt bioloģisko daudzveidību, atjaunot dabu, paaugstināt vides apziņu un stiprināt kopienas. Tas ietver ne tikai ekoloģiskus, bet arī sociālus un ekonomiskus aspektus, piemēram, zaļo darba vietu iespēju veicināšanu un ilgtspējīgas attīstības principu integrēšanu vietējā līmenī. Papildus finansiālajam atbalstam, BESTbelt sniedz arī apmācības un konsultācijas par projektu vadību saviem grantu saņēmējiem, kā arī veicina informācijas apmaiņu un tīklošanos starp jaunās paaudzes Eiropas dabas aizsardzības speciālistiem, tādējādi veidojot spēcīgu un zinošu dabas sargu tīklu.
Latvija, ar tās bagātīgajām un daudzveidīgajām dabas ainavām, lepojas ar neskaitāmām dabas pērlēm. Viena no tām ir dabas liegums “Ances purvi un meži”, kas atrodas Ventspils novadā un ir mājvieta unikālām ekosistēmām un retām sugām. Šī teritorija ir ne tikai nacionāla, bet arī starptautiski nozīmīga, ņemot vērā tās īpašos biotopus un sugas, kas ir iekļautas Eiropas Savienības Sugu un biotopu direktīvās. Tomēr, kā daudzas vērtīgas dabas teritorijas, arī tā saskaras ar izaicinājumiem, kas saistīti ar nepietiekamu apsaimniekošanu un antropogēno ietekmi. Lai atjaunotu šīs teritorijas bioloģisko daudzveidību un nodrošinātu tās ilgtspējīgu nākotni, biedrība “Popes muiža” ir uzsākusi vērienīgu projektu bioloģiskās daudzveidības atjaunošanai. Projekta “Dabas liegums “Ances purvi un meži”: Bioloģiskās daudzveidības atjaunošana un nākotnes ieceres” īstenošana ar BESTbelt finansējumu ir izcils piemērs tam, kā starptautiskā sadarbība var veicināt vietējā līmeņa dabas aizsardzības centienus. Mēs esam dziļi pateicīgi par šo atbalstu un esam pārliecināti, ka tas būtiski sekmēs bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu dabas liegumā un ārpus tā robežām, radot ilgtspējīgu nākotni gan dabai, gan cilvēkiem.
Dabas vērtību saglabāšanas izaicinājumi
Dabas liegums “Ances purvi un meži” ir īpašs ar savu mozaīkveida ainavu, kurā harmoniski mijas purvi, meži, kāpas un atklāti sausie zālāji. Šī daudzveidība nodrošina piemērotus dzīvotnes apstākļus plašam augu un dzīvnieku sugu lokam, tostarp daudzām retām un aizsargājamām sugām, piemēram, Eiropas aizsardzības sarakstā iekļautajam smilšu krupim. Diemžēl gadu gaitā vēsturiskās apsaimniekošanas prakses trūkums un cilvēku darbības ir atstājušas negatīvu ietekmi uz šīm unikālajām ekosistēmām, apdraudot to noturību un bioloģisko bagātību. Viena no galvenajām problēmām ir sauso zālāju platību samazināšanās un degradācija. Šie zālāji, kas bieži veidojas uz kāpu grēdām, ir būtiski daudzu augu, kukaiņu un rāpuļu sugu izdzīvošanai. Krūmu un koku, piemēram, priežu, invāzija ir mainījusi kāpu ekosistēmu dinamiku, aizsedzot atklātās smiltis un samazinot saules gaismas pieejamību. Tas apdraud tādas sugas kā smilšu krupis, kuram ir nepieciešamas atklātas, saulainas smilšu platības vairošanās un barošanās nolūkos. Bez tam, kopējā bioloģiskās daudzveidības samazināšanās un ekosistēmu pakalpojumu pasliktināšanās rada nopietnus draudus dabas vērtībām. Tas ietekmē ne tikai retās sugas, bet arī vispārējo ekoloģisko līdzsvaru un dabas spēju nodrošināt tādus svarīgus pakalpojumus kā ūdens attīrīšana, augsnes stabilizācija un oglekļa piesaiste. Biedrības “Popes muiža” BESTbelt finansētā projekta ietvaros tiks atjaunotas aizaugušās pelēkās kāpas ar to dinamisko sauso zālāju mozaīku. Tas ne tikai aizsargās bioloģisko daudzveidību, bet arī uzlabos ekoloģisko savienojamību, kas ir kritiski svarīgi sugu populāciju ilgtermiņa noturībai.
Biedrības “Popes muiža” īstenotais projekts “Dabas liegums “Ances purvi un meži”: Bioloģiskās daudzveidības atjaunošana un nākotnes ieceres”, kas norisināsies no 2024. gada novembra līdz 2026. gada aprīlim, ir vērsts uz konkrētu un ambiciozu mērķu sasniegšanu, lai veicinātu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un dabas lieguma atjaunošanos.
Projekta mērķi ir:
Smilšu krupja dzīvotnes atjaunošana
Smilšu krupis ir Eiropas Savienībā aizsargājama suga, kas ir īpaši jutīga pret dzīvotņu izmaiņām. Tam ir nepieciešamas atklātas, saulainas smilšu platības ar retu veģetāciju, lai varētu sildīties, medīt un vairoties. Projekta ietvaros tiks veikta veģetācijas noņemšana 2 hektāru platībā aizaugušās pelēko kāpu zonās, lai atjaunotu atklātas kāpas. Šīs darbības ne tikai radīs piemērotākus apstākļus smilšu krupim, bet arī veicinās citu kāpu biotopiem raksturīgo sugu atgriešanos, piemēram, reto augu sugu un bezmugurkaulnieku attīstību.
Mozaīkveida ainavas veidošana, apsaimniekojot zālājus
Vēl viens nozīmīgs projekta aspekts ir īpaši aizsargājamās teritorijas paplašināšana un ainavas mozaīkveida rakstura saglabāšana. Projekta ietvaros tiks atjaunoti 14.23 hektāri privātā īpašumā esošas zemes ar vērtīgiem biotopiem. Šī teritorija bagātinās liegumam pieguļošo teritoriju ar papildu biotopu daudzveidību, radot kompleksu atklāto biotopu mozaīku. Veclaiku koki un to apkārtne bieži vien ir mājvieta retām sūnām, ķērpjiem, kukaiņiem un putniem, kas ir atkarīgi no veciem koku dobumiem un atmirušās koksnes. Šāda paplašināšanās uzlabos ekoloģisko savienojamību starp dažādiem biotopiem, nodrošinot sugu brīvāku pārvietošanos un ģenētisko apmaiņu. Tas ir īpaši svarīgi sugu populāciju ilgtermiņa noturībai un veselībai.
Integrēta stratēģija bioloģiskās daudzveidības atjaunošanai
Lai sasniegtu nospraustos mērķus, projekts izmanto daudzpusīgu pieeju, kas apvieno zinātniski pamatotus principus ar praktisku rīcību un sabiedrības iesaisti. Šī integrētā stratēģija ietver:
1. Ekoloģiskā atjaunošana
Projekta galvenais pīlārs ir aktīva biotopu apsaimniekošana. Tas ietver mērķtiecīgas darbības, lai uzlabotu biotopu stāvokli mērķa sugām. Papildus veģetācijas noņemšanai smilšu krupja dzīvotņu atjaunošanai, var tikt veiktas arī citas darbības, piemēram, invazīvo augu sugu kontrole, selektīva koku retināšana, lai palielinātu saules gaismas pieejamību, vai mazu ūdenstilpju izveide, kas kalpotu kā vairošanās vietas abiniekiem. Visas šīs darbības tiek plānotas, balstoties uz rūpīgu iepriekšēju izpēti un konsultācijām ar dabas aizsardzības ekspertiem, lai nodrošinātu maksimālu ekoloģisko ieguvumu un minimālu traucējumu esošajām ekosistēmām.
2. Ainavu savienojamība
Ekoloģiskā savienojamība ir būtisks faktors sugu izdzīvošanai un populāciju noturībai. Sadrumstalotas dzīvotnes apgrūtina sugu pārvietošanos, barošanos un vairošanos, kas var novest pie ģenētiskās daudzveidības samazināšanās un pat vietējas izmiršanas. Projekts pievērš īpašu uzmanību ekoloģiskās savienojamības uzlabošanai ne tikai rezervāta robežās, bet arī ārpus tām. Tas nozīmē veidot zaļos koridorus, kas savieno dažādus biotopus, un nodrošināt, ka sugas var brīvi pārvietoties starp tām. Piemēram, atjaunotās kāpas var kalpot kā savienojošais elements starp atsevišķām smilšu krupja populācijām.
3. Kopienas iesaiste dabas aizsardzībā
Ilgtermiņa panākumi dabas aizsardzībā nav iedomājami bez vietējo iedzīvotāju atbalsta un iesaistes. Projekts paredz aktīvu vietējo ieinteresēto pušu, īpaši jaunatnes, iesaistīšanu dabas aizsardzības pasākumos. Tas var ietvert brīvprātīgo darbu, izglītojošus pasākumus, seminārus un diskusijas par dabas vērtībām un to saglabāšanu. Iesaistot jauniešus, tiek veicināta izpratne par dabas nozīmi un attīstīta atbildības sajūta par apkārtējo vidi. Šāda kopienas iesaiste nodrošina, ka dabas aizsardzības iniciatīvas ir ilgtspējīgas un tiek turpinātas arī pēc projekta beigām. Tāpat tiks veicināta sadarbība ar vietējām pašvaldībām, zemes īpašniekiem un citām nevalstiskajām organizācijām, lai nodrošinātu plašāku atbalstu un koordināciju.
Gaidāmie rezultāti un nākotnes redzējums
Šis projekts ir apliecinājums tam, ka ar mērķtiecīgu darbu, zinātniski pamatotu pieeju un spēcīgu kopienas iesaisti ir iespējams atjaunot un saglabāt Latvijas dabas bagātības. Tiek prognozēts, ka projekts sasniegs ievērojamus rezultātus:
- Smilšu krupja populācijas atjaunošanās: Atjaunotās kāpu dzīvotnes ievērojami uzlabos smilšu krupja vairošanās un izdzīvošanas apstākļus, veicinot tā populācijas pieaugumu Ances dabas liegumā.
- Bioloģiskās daudzveidības pieaugums: Kopējā bioloģiskā daudzveidība liegumā pieaugs, jo atjaunotie biotopi piesaistīs jaunas sugas un uzlabos apstākļus esošajām populācijām. Īpaši ieguvējas būs sugas, kas atkarīgas no atklātām un saulainām smilšu platībām, kā arī veciem kokiem.
- Uzlabota ekoloģiskā savienojamība: Zaļo koridoru izveide un teritorijas paplašināšana nodrošinās labāku sugu pārvietošanos un ģenētisko apmaiņu, veicinot populāciju noturību un veselību ilgtermiņā.
- Paaugstināta sabiedrības izpratne: Izglītojošie pasākumi un sabiedrības iesaiste veicinās plašāku izpratni par dabas aizsardzības nozīmi un iedvesmos vietējos iedzīvotājus aktīvi piedalīties dabas vērtību saglabāšanā.
Apvienojot mērķtiecīgu biotopu atjaunošanu, uzlabotu ekoloģisko savienojamību un aktīvu sabiedrības iesaisti, mēs varam nodrošināt, ka dabas liegums “Ances purvi un meži” turpinās plaukt nākamajām paaudzēm, kalpojot kā dzīvs apliecinājums kopienas rīcības spēkam un Latvijas dabas skaistumam! Šis projekts ir ne tikai par dabas atjaunošanu, bet arī par cilvēku un dabas attiecību stiprināšanu, radot harmoniskāku līdzāspastāvēšanu un nodrošinot, ka dabas daudzveidība kļūst par iedvesmas avotu un garīgā līdzsvara stiprinājumu ikvienam.
Vēlaties uzzināt vairāk par projekta norisi vai iesaistīties brīvprātīgajā darbā Ances dabas liegumā? Sazinieties ar mums – Ances.Biodiversity@inbox.lv