POPES BAZNĪCA
1763. gadā Popes muižu mantoja Piltenes landrāts Ances un Krotes muižas īpašnieks Ulrihs Johans fon Bērs, kurš 1748. gada 10. oktobrī laulājās ar Vilces muižas īpašnieka Georga Kristpofera fon Medēma meitu Luīzi Šarloti. 1766. gadā pēc Ulriha Johana nāves, Popes muižu manto viņa vecākais dēls Ulrihs Johans, tač kādu laiku muižu pārvaldīja viņa māte Luīze Šarlote.
1770. gadā Luīze Šarlote likusi pārbūvēt par savu māju Ances muižu un no Popes muižas saimniecībā dedzinātiem ķieģeļiem Popē uzcelt baznīcu.
1771. gadā likti jaunā dievnama pamati, baznīca iesvētīta 1786. gada 7. Oktobrī.
Baznīca ir apmesta un balsināta vienjoma akmens- ķieģeļu garenbūve ar trapecveida altārdaļu, plānā izvirzītu kvadrātisku torni ar barokālu smaili. Garenass virzienā piebūvēta sakristeja. Draudzes telpas garenfasādēs un altārdaļā atrodas augstas logailes ar pusaploces arkām. Vienjoma draudzes telpas un altārdaļas griestus sadala šķīrējarkas, kuru starpā krusta velves ar akcentētu mūrētu ribojumu.
Barokālajā ieejas portāla frontonā ievietots fon Bēru un fon Medēmu alianses ģerbonis, ko notur uz pakaļkājām heraldisko lauvu pāris. Virs ģerboņa – dalīts gadaskaitlis „17” un „71”.
1770. gadā Luīze Šarlote Ances pulksteņmeistaram Rūdolfam Gīzī pasūtīja torņa pulksteni ar uzrakstu: Charlotta da Behr née de Medem ma lessés faire. Rud: Guisy ma fait ‘a Anzen.
Baznīcas iesvētīšana un mana uzruna bija sekojoša.
Latviešiem. Tā sākās ar dziesmām pie baznīcas durvīm: „Kungs Jēzu Krist nāc pie mums”. Mācītājs Bītners (Büttner) uzrunā latviešus! Patrons atslēdz baznīcas durvis, un dziesmas „Dievs Kungs mēs slavējam” pavadībā es ieeju baznīcā. Tad mācītājs Boretius nodziedāja Gloria, pēc kuras sekoja „Gods Dievam vien ar pateikšanu”. Tad sākās kolekte ar „Dievs Kungs ir ar jums”, pēc tam sekoja Heseka vārdi, 33 lasījums. Šeit dziedāja dziesmu „Dievs paturi mūs pie tava vārda” un tika lasīts 111 psalms, ticības apliecinājums un tad tika ieturēts sprediķis. Pēc tam tika dziedātas dziesmas, man bija jāsaka nobeiguma runa un visi mācītāji nostājās pie altāra ar seju pret draudzi. Tad superintendents lūdza mūs visus notupties ceļos pret altāri un viņš atdeva kanzeli, biktskrēslu, altāri un visu Dievnamu. Atkal nodziedāja pantiņu un superintendents no altāra deva svētību.
Vāciešiem. Viss notika tāpat, ar tām pašām dziesmām, tikai pēc tam, kad iesvētīja kanzeli un altāri, mēs visi devāmies uz biktskrēslu, pēc tam nodziedājām pāris pantus, mani iepazīstināja, un tad tika dota svētība. Galvenā dziesma bija no Jelgavas dziesmu grāmatas 1082 „Wie lieblich ist doch, Herr, die stätte, wo deines nahmens ehre wohnt” („Cik skaista, Kungs, ir tā vieta, kurā dzīvo tavs gods”).
Dievs, lai šī vieta ir Jums par godu!
Hillners mācītājs Popē un Angermindē.
Vērienīgi Popes baznīcas interjera pārbūves darbi notikuši 1879. gadā, kad barokālā interjera iekārta nomainīta pret neogotisku.
Virs ieejas – uz koka stabiem balstīta ērģeļu lukta ar puslokā izvirzītu vidusdaļu. 1898. gadā Iebūvētas firmas „E.F. Walcker & Co” ērģeles.
1645. gadā atliets 82 kg smags zvans ar uzrakstu: Mit Gottes Hülf guss mich Antoni Wiese in Lubeck 1645; uz 1772. gadā lietā zvana (diametrā 0,46m) uzraksts: Me fecit August Hetzel in Riga Anno 1772 Poppisch Eccl. Anno Domini 1772. Dokumentos vēl minets Ernesta Fridrigha Fehtera Jelgavā liets zvans, taču, tā kā gadaskaitlis veidots hronodistihā un burti erodējuši, to nav iespējams nolasīt. Tagad tornī iekārts 1927. gadā liets čuguna zvans (diametrā 0,80m) ar uzrakstu: Ak zeme, zeme klausi tā Kunga vārdu. Jerem. 22. 29.
Baznīcā bijušas divas epitāfijas: 1. Popes , Ances un Zlēku muižas īpašnieka Ulriha johana Ernesta fon Bēra dēlam Verneram Fridriham Ulriham. Uz marmora plāksnes, kuras augšdaļā fon bēru ģerbonis, uzraksts zeltītiem burtiem: Dem Andenken von Werner Friedrich Ulrich Baron von behr majoratsherr auf Popen geb. 8. Juni 1809. , den 16 Juni 1834. Bestattet zu Teplitz un Böhme.
2. Kazdangas muižas īpašnieka Ulriha fon Manteifela meitai Piltenes Landrāta Popes un Ances muižas īpašnieka Ulriha fon Bēra sievai Agnesei Katarīnai. Uz marmora plāksnes, kuras augšdaļā fon Bēru un fon Manteifelu ģerbonis, uzraksts ar zeltītiem burtiem: DemAndenken von Agnesa Chatarina baronin Behr Majorastsfrau auf Popen Starostin zu Kretingen, Frau auf Kroten und Puhne, Landrätin geborenen Baronesse von Manteuffel –Zoege zu Katzdangen geb . 30 .Decbr. 1754 Ϯ 22 August 1822.
Popes dievnama atjauošana 1936. gadā
Svētdien iesvētīja atjaunoto Popes dievnamu. Pēc baznīcas archīvā esošām ziņām, Popē baznīca pastāvējusi jau ap 1600. gadu. Tā bijusi koka celtne, atradušos apmēram 2 klm. no tagadējās baznīcas. Tuvāks vietas apzīmējums nav zināms. Draudzes dzīvei paplašinoties, raduses vajadzība pēc plašāka dievnama. Popes toreizējā dzimtskunga Ulricha von Bēra
dzīvesbiedre Šerlotte Luize von Bēra 1770. g. sākumā uzdevusi no citurienes
ataicinātiem amatniekiem celt Popē jaunu baznīcu. 1770. g. 18. jūnijā tagadējai Popes baznīcai likti pamati. Būv darbi veikusies ļoti lēni, kāpēc būve pabeigta un baznīca iesvētīta tikai pēc apmēram 16 gadiem, 1786. g. 20. augustā. 1879. gada vasarā Popes barons
Kārlis Johans von Bērs licis baznīcas iekšieni pūrbūvēt, iebūvējot baznīcas labajā pusē muižnieku sēdekli ar atsevišķu ieeju. Tagad baznīca atguvusi atkal savu viengabalaino izskatu, kāds tai bijis pirms 150 gadiem, jo muižnieku sēdeklis izņemts un aizmūrēta arī atsevišķā ieeja baznīcas sānos. Atjaunotā dievnama iesvētīšanas un 150 gadu jubilejas svinības notika svētdien, 6. septembrī. Lielo dienu ievadīja plkst. 9 rītā ar baznīcas zvanu skaņām.
Pēc tam aizsargu orķestris no baznīcas torņa atskaņoja korāļus. Šinī laikā no Popes muižas uz dievnamu virzījās svētku gājiens. Gājiena priekšgalā soļoja Piltenes iecirkņa prāvests A.
Jaunzems, sekoja Popes-Rindas draudzes gans V. Zēcens ar drau dzes priekšnieku, Ventspils māc. A. Grosbachs, Ēdoles māc. A. Ozoliņš Cīravas māc. A.Ernstsons, Sakaslejas māc. V. Millers, baznīcas padomes locekļi un dāmu komiteja. Bija celti goda vārti ar uzrakstu: »Tas Kungs ir mans gans, man netrūks ne nieka.« Gājienam ieejot dievnamā, orķestris tornī spēlēja korāļli «Dievs Kungs ir mūsu stiprā pils.« Gaišos toņos atjaunotais dievnams bija pušķots arī ziediem. Dievlūdzēju bija tik daudz, ka visiem baznīcā neiznāca vietas. Sprediķi sacīja Ventspils mācītājs A. Grosbachs par tematu: «Kalni atkāpsies un pakalni šaubīsies, bet mana žēlastība no tevis neatstāsies. » Atjaunoto dievnamu iesvētīja
prāvests A. Jaunzems. Asistēja visi klātesošie mācītāji. Tad kancelē kāpa mac. V. Zēcens un sirsnīgi pateicās visiem, kas likuši savu roku pie baznīcas atjaunošanas un izdaiļošanas
darba. Pec dievkalpojuma pilī notika kop mielasts. Nolasīja pienākušos apsveikumus. Valsts prezidents Dr. K. Ulmanis bija atsūtījis sekošu apsveikuma telegrammu: »No sirds apsveicot Popes ev.-lut. draudzes svinību dalībniekus viņu atjaunotā un izdaiļotā dievnama, noveļu,
lai šī sirmā dievnama sienas draudzes piederīgo saime, kas vienota ticība un paļāvībā uz Visuvareno, arvien rastu stiprinājumu dzīvei un mūsu kopējam darbam par Latvijas laimīgāku nākotni un mūsu tau tas labāku un drošāku labklājību.» Apsvei kumu bija atsūtījis arī kara ministrs ģen. J. Balodis. Pēcpusdienā baznīcā notika garīgs koncerts, bet vakarā Popes lauksaim niecības veicin. biedrības izrīkojums ar aizsargu bataljona komandiera T. Lepšes priekšlasījumu par jauno valsti.
Ventasbals nr101. 08.09.1936.