Carl Johann Julius Wilhelm Hillner
1813. Angermünde – 1868. Riga
Popes draudzes mācītāja Ulrich Hllner un Katharina Dorothea dz. Reimer dēls, zaudējot tēvu, pieņemts Popes muižas īpašnieka fon Bēra ģimenē.
No 1831. – 1834. studējis teoloģiju Tērbatā.
1849. gadā Rīgas Jāņa baznīcas latviešu draudzes mācītājs;
1851. gadā darbojies Pēterburgas ģenerālkonsistorijā;
1857 Rīgas Doma virsmācītājs.
1837. gadā laulāts ar Caroline von Heyking.
Laulība Popen – Angermünde 1837. gads.
Carl Johann Wilhelm Julius Hillner dz. 1813.g. Tēvs Ulrich Christian Samuel Hillner. Māte Dorothea geb Beimel (1782-1857)
Sieva 1803. – 1853. Juliana Carolina Benigna George von Heyking. Tēvs Fridrich George von Heyning. Māte Elisabeth geb. von Birncken, Goldingen.
Bērni:
1838. – 1838. Dzimis nedzīvs. Popen – Angermünde.
1839. – 1917. Alfred Wilhelm Julius Samuel. Popen – Angermünde.
1840. – 1840. Juliana Elisabeth Marie Adelheid. Popen – Angermünde.
1841. – 1893. Carl Georg Emil Adolph. Popen – Angermünde.
1854. gadā laulāts ar Emma Hugenberg
Vilhelms Hilners pamatizglītību ieguva pie sava tēva un vectēva, kas abi bija mācītāji Angermindē (Rindā). No 1831. līdz 1834. viņš Tērbatā studējateoloģiju, pēc tam vienu gadu strādāja par mājskolotāju. Pēc vectēva nāves (Vilhelma tēvs bija miris 1825. gadā) Vilhelms Hilners kļuva par Popes – Angermindes (Rindas) mācītāju. Kopš 1849. gada viņš darbojās par mācītāju Rīgā, Jāņa baznīcas latviešu draudzē, bet no 1857. gada – Rīgas Doma draudzē. 1856. gadā V. Hilneru apbalvoja ar mācītāja zelta krūšu krustu, bet 1867. gadā – ar Staņislava ordeni.
No 1847. līdz 1850. gadam Hilners bija Kurzemes provinces mācītāju sinodes skolu referents. Viņš aktīvi atbalstīja skolu atvēršanu latviešu un lībiešu bērniem. Par to liecina Hilnera runa mācītāju sinožu sanāksmēs un un darbība draudzes ciemos.
Par kristīgās ticības jautājumiem Hilners rakstīja “Latviešu Avīzē” un citos izdevumos. Atsevišķi izdoti arī vairāki viņa sprediķi un citi darbi, starp kuriem lībiešiem īpaši nozīmīgs ir “Lībieši Kurzemēs ziemeļu piekrastē”. Hilners izdeva Jāņa Prinča “Jūrnieku svētās dziesmas un lūgšanas” (Jelgavā, 1845), pats uzrakstot šai grāmatai priekšvārdu. Tādā veidā ir saglabātas lībiešu autora pirmās dzejas.
Valda Šuvcāne, Livlists, 1996.
Bibliogrāfija:
1846. Die Liven an der Nordküste von Kurland. St. Petersburg.
1851. Tee trihs pehdigi spreddiki / ko no sawas mihlas tehwu draudses Kursemmē schkirdamees winnas basnizās sazzija W. Hillners, taggad wezzakais mahzitajs pee Rihgas Jahna basnizas. Mitau.
1853. Kapehz dsehreji Deewa walstibu ne eemantohs : Diwi spreddiķi pahr 1. Kor. 6, 9-11, kas gaweņu laikā 1838 Rindes basnizā irr sazziti / W. Hillners, Pohpes un Rindes mahzitajs.. Mitau.