Kontaktinformācija
Adrese: Popes pamatskola, Pope, Popes pag., Ventspils nov., LV-3614.
Skolas direktore: Paula Sniedziņa
(pieņemšanas laiks pirmdienās un trešdienās no plkst. 14.30-15.30, direktores kabinetā),
tālr. 26116859,
e-pasts: popespsk@ventspilsnd.lv
Izglītības programmas
Pamatizglītības programma (21011111).
Speciālās pamatizglītības programma izglītojamiem ar mācīšanās traucējumiem (21015611).
Interešu izglītības pulciņi
1.–4. klašu koris;
Jaunie satiksmes dalībnieki;
Vizuālās mākslas pulciņš;
Kombinētie rokdarbi meitenēm;
Kombinētie rokdarbi zēniem;
Kokamatniecības pulciņš;
Novadpētniecība;
Dabas pētnieki.
Uz Popes pamatskolas bāzes darbojas Ventspils novada Bērnu un jaunatnes sporta skolas treniņu grupas.
Skolas tradīcijas
Zinību diena, Rudens pārgājiens, Sporta dienas un Olimpiskā diena, Skolotāju diena, Saldumu tirdziņš, Lāčplēša diena, Valsts dzimšanas diena, Pirmās Adventes rīts, Ziemassvētki, Valentīna diena, Popiela, Vecāku nedēļa, Rudens, Pavasara kross, CSDD satiksmes drošības projekti, Noslēguma koncerts, Pēdējais zvans, Izlaidums.
Skolēnu pašpārvalde
Pašpārvaldes moto – “Skolas grūtums mums ir nieks, ja mūs vieno strādātprieks”
Katru gadu skolā ievēl jaunu skolēnu līdzpārvaldi. Septembra mēnesī tiek rīkotas vēlēšanas, kurās piedalās 5-9. klašu skolēni un skolotāji. Skolēnu līdzpārvalde ir 6.-9. klašu skolēnu komanda,kas ir ideju pilna, vienmēr gatava palīdzēt un atbalstīt labus darbus, rūpējas, lai skolas dzīve būtu interesantāka un pilnvērtīgāka.
Ikgadējas tradīcijas, kuras īsteno līdzpārvalde
Skolēnu līdzpārvaldes vadītāja uzruna skolas svētkos, nakšņošana skolā 1 reizi gadā, Ziemassvētki, aprūķošana, Ziemassvētku pasts, reizi gadā iepazīties ar Popes pagasta darbu,
kopīgs mācību gada noslēgums.
Pašpārvaldes uzdevumi
Sadarboties ar skolas administrāciju;
Radoši stādāt, būt aktīviem, pierādīt sevi, ticēt sev, cienīt citu un sevi;
Uzklausīt skolēnu un skolotāju viedokļus;
Ārpusstundu aktivitāšu plānošana;
Iemācīties pieņemt lēmumus un sekot to izpildei;
Attīstīt prasmes, aizstāvēt savu viedokli un citu intereses;
Apgūt prasmes kontaktēties ar sabiedrības pārstāvjiem un masu informācijas līdzekļiem;
Pozitīva mikroklimata un atmosfēras veidošana skolā;
Rīkot pasākumus.
Telpu nomas un naktsmītņu maksas pakalpojumi
Aktu zāle 5,80 eiro/h bez PVN.
Mazā zāle 2,40 eiro/h bez PVN.
Ēdamzāle 4,32 eiro/h bez PVN.
Klases telpa 5,28 eiro/h bez PVN.
Nomājot divas vai vairākas iznomājamās platības vienlaicīgi tiek piemērota 25% atlaide.
Naktsmītņu pakalpojumi attiecas tikai uz nometņu dalībniekiem un pašvaldības objektos nodarbinātajiem remontstrādniekiem.
Nomājot telpas bērnu un jauniešu izglītības organizētām nometnēm tiek piemērota 35% telpu nomas atlaide vai 60% telpu nomas atlaide izmantojot naktsmītnes pakalpojumus internātā.
Nomājot telpas organizācijām, kurām piešķirts sabiedriskā labuma statuss tiek piemērota 60% atlaide.
No telpu nomas un naktsmītņu pakalpojumu maksas atbrīvoti:
Ventspils novada pašvaldības organizētie pasākumi,
Ventspils novada dibinātu budžeta iestāžu organizētie pasākumi, kuri saskaņoti ar iestādes vadītāju,
Ventspils novadā reģistrētu sabiedriskā labuma organizāciju rīkotie labdarības un bezpeļņas pasākumi.
Ventspils novada iedzīvotāji sporta zāles sporta aktivitātēm izmanto bez maksas, apmeklējumu saskaņojot ar iestādes vadītāju vai pagasta sporta organizatoru.
Vēsture
1851. gada 15. oktobrī, Popē tika atvērta pirmā skola. Tur, kur no Ventspils–Rīgas šosejas ceļa nozarojums iegriežas Popē, atradās divas ēkas – sarkanu ķieģeļu un pelēku laukakmeņu. Parastas, tādas, kas nesaista garāmbraucēju uzmanību.
Tajā mazākajā, pelēkajā ar dažu labu laika iecirstu robu raupjajā mūrī pirms daudziem gadu desmitiem, tērpušies ganu gaitās nopelnītos pusvadmalas svārkos un pastalās, ar maizes un pavalga nastiņām padusēs pirmo reizi pulcējās Popes zemnieku bērni, lai sāktu skolas gaitas.
Pavisam nesen vēl bija visas trīs Popes skolas ēkas. Diemžēl, pirmās skolas ēku neizdevās saglabāt un pirms pāris gadiem drupas tika novāktas un vieta izlīdzināta. Šodien saglabājušās: Vecā skola un skola barona Bēra kungu mājā.
Vārds ,, skolotājs” vecāko popiņu apziņā saistās ar Feldmaņu dzimtu. Turpat 100 gadus mazo popiņu mācīšana atradās šīs ģimenes ziņā. No pirmās skolas dibināšanas dienas, 1851. gadā, līdz pat 1893. gadam, skolu vadīja un strādāja tikai viens skolotājs – Frīdrihs Feldmanis. Mācījies Rīgā pie sava brāļa, elementārskolas skolotāja. Pēc tam beidzis Irlavas skolotāju semināru.
Skolēnu skaitam pieaugot, telpas kļuva par šaurām. Līdzās mazajai, it kā zemei pieplakušajai mūra ēkai, tika uzcelta divstāvu ēka. Plašāka un staltāka.
1865. gadā uzcēla jaunās skolas ēkas, tagadējās “Vecās skolas” pirmo stāvu. Jaunajā skolā izvietoja klases un skolotāju dzīvokli. Vecajā palika guļamistabas un ēdamistabas. Šajā laikā skolā mācījās ap 80 skolēnu.
No 1893. līdz 1938. gadam – 45 gadus par skolotāju un skolas pārzini strādā Fridriha Feldmaņa dēls Ernests Feldmanis. Skolas darba diena sākas ar lūgšanu. Arī katru sestdienu, dodoties mājās, notika lūgšana visai skolai kopā.
Skolas darbu interesantāku padarīja Ernesta Feldmaņa dzīvesbiedre Anna Feldmane, aktīva pašdarbniece, dramatiskā pulciņa dibinātāja gan skolā, gan pagastā.
Ar īpašu siltumu skolēni atceras skolotāju Annu Feldmani. Sirsnīgu, smaidīgu, kura nevairījās ne no viena darba: strādāja gan par mūzikas skolotāju, gan par apkopēju, gan pavāri, gan ziemā par kurinātāju, gan dežūrēja internātā. Skolēni labprāt palīdzēja paveikt darbus.
Popes pirmā skola darbu uzsāka ļoti grūtos apstākļos. Toreiz skolā mācījās trīs ziemas – no 15. oktobra līdz 15. aprīlim. Skolēnu skaits sākumā bija ap 60. Pa lielākai daļai skolā iestājās vecumā no 13 līdz 14 gadiem. Pirmajos gados skolā bija trīs telpas. Divās bija klases, bet trešajā dzīvoja skolotājs. Siltums skolotāja dzīvoklī nāca pa sienā iztaisītu caurumu no klases. Sākumā skolu apgaismoja ar skaliem un svecēm, vēlāk ar petrolejas lampām.
Telpas bija ļoti mazas. Vienā un tai pašā telpā skolēni mācījās, ieturēja azaidu, naktīs pārgulēja uz salmu maišeļiem, ko no rīta turpat mācību telpā sakrāva kaudzē.
Algu skolotājs saņēma natūrā – ienākumus, ko ieguva, apstrādājot skolai iedalīto zemi. Kamēr vasarā lielākā daļa skolēnu gāja peļņā, arī skolotājs kopa zemi. Ziemā mācīja saviem skolēniem lasīšanu, rakstīšanu, ticības mācību, rēķināšanu, vēlāk arī ģeogrāfiju.
Pastāvēja tā saucamā gada skola (vācu skola). Tā darbojās visu gadu, arī vasarā. Šajā skolā bez parastajiem priekšmetiem bija jāmācās arī vācu valoda, krievu valoda un zīmēšana. Bija jāmaksā arī mācību maksa.
1880. gadā piebūvēja vienā skolas galā lielu klasi un meiteņu guļamistabu.
1894. gadā uzcēla šai ēkai otro stāvu. Šī celtne skolas vajadzībām kalpoja līdz pat 1940. gadam, kad ar padomju varas un Popes pagasta izpildkomitejas priekšsēdētāja Ernesta Āboliņa gādību skolas rīcībā tika nodota bijušā Popes baronu Bēru mītne – Popes pils.
Skolēnu skaitam pieaugot, sāka strādāt viens palīgskolotājs. Par palīgskolotājiem strādājuši šīs pašas skolas skolēni – Grieze, Bērze, Neimanis, Sproģis, Dinsbergs, Kleinbergs, Rencs, Pāliņš, Urbens, Lilans.
1921. gadā Popes skolu pārvērta par sešgadīgo. Sāka strādāt vēl divi palīgskolotāji – Jansone (Feldmane) un Irbe (Tomsone).
Skolā nebija apkopēju. Skolēni paši sevi apkalpoja. Nesa no mājām līdzi slotas. Zēni pienesa ūdeni, meitenes berza ar slotām un mazgāja. Reizi mēnesī mazgāja visas skolas telpas.
1923. gadā notika pirmais izlaidums. Skolu beidza 6 skolēni.
Lielākā daļa skolēnu nevarēja vairāk kā divas vai trīs klases beigt. Vajadzēja pašiem sākt pelnīt iztiku. Turīgo vecāku bērni varēja nobeigt sešgadīgu pamatskolu.
Telpas bija šauras. Vienā telpā mācījās ap 50 skolēnu. Visā skolā strādāja trīs skolotāji.
1921. gadā sāka ierīkot skolā kopgaldu Vecāki neuzticējās kopgalda darbam, tādēļ sākumā ēdāju skaits bija mazs – kādi 10 bērni. Skolā pieņēma pirmo apkopēju. Pusdienas un vakariņas kopā maksāja 5 lati.
Sākot ar 1925. gadu skolā pastāvēja skolēnu organizācijas: skauti, gaidas un pionieri. Organizācijas vadīja paši skolēni. Nodibinoties Kārļa Ulmaņa valdībai, pionieru organizāciju aizliedza. Tās vietā radīja mazpulku organizāciju. Tās vadība bija jāuzņemas skolotājam.
Skolā bija arī bibliotēka. Sākumā apmēram ar 300 grāmatām.
1940. gadā Popes muižā tiek novietota skola. Pirmskara laikā pils lielākā daļa bija neapdzīvota, zāle un citas telpas epizodiski tika izmantotas dažādiem sarīkojumiem. Bet apdzīvotība pati par sevi ir zināms garants celtnes saglabāšanai.
Astoņdesmitajos gados Ventspils rajonā nodibinājās restauratoru brigāde un nozīmīgāko celtņu atjaunošanai tika piešķirti līdzekļi. Pieminekļu sargātāji muižas ansambli izvēlējās par galveno restaurējamo objektu, savukārt paju sabiedrība “Pop”, tāpat vietējā pašvaldība visādi veicināja darbu norisi. Un tā, pilij, tāpat bijušā pārvaldnieka namam un pamatīgajam zirgu stallim, tika uzlikti jauni kārniņu jumti, galvenajai ēkai sakārtota un nokrāsota fasāde. Visu, protams, nepaguva sapost, tādēļ uz citām kādreiz baltajām ēkām joprojām redzams kara laikā izdarīts brūnās krāsvielas uzšļākums (lai ēkas būtu grūtāk pamanāmas no gaisa). Arī iekštelpās veikti ikgadējie kosmētiskie remonti.
Izņēmums ir skolas zāle, kurā veikts kapitālais remonts. Un tā 2000. gada absolventi savu atvadu valsi no Popes skolas grieza tikko izremontētajā zālē.
Skolas galvenā vadlīnija varētu būt tāda, ka skolai, gluži kā pirms 100 un 170 gadiem, atkal jākļūst par savas apkaimes kultūras centru. Skolēni šim nolūkam tiek izglītoti ne tikai mācību stundu ietvaros, bet arī “dzīves skolā”. Skolēni un skolotāji aktīvi piedalās pagasta sabiedriskajā dzīvē. Tiek apkopta muižas apkārtne, kuras platība nav no mazākajām.
Skolā darbojas mākslas, rokdarbu, novadpētniecības, riteņbraukšanas un sporta pulciņi.
Skolēniem ir dota iespēja arī pilnveidot sevi papildus mācoties Ugāles vai Ventspils mūzikas skolās. Ventspils tuvums dod iespēju arī izmantot ledus halli, sporta bāzes un mācīties dejot.