Jūliuss Dērings. Pope.
Sestdiena, 13. jūlijs, 1863.
Drīz aiz Ezera kroga, pabraucot garām vairākām zemnieku sētām, atkal nonākam plakankalnē, kas turpinās gandrīz līdz pašai Popei. Bijušais Ozolu krogs, tagad mežniecība. Sākot no Ugāles, visu laiku jābrauc pa plakankalni, kas netālu no Popes – kreisajā pusē un priekšā – sāk pazemināties. Pie kroga (mežs bija beidzies pirms pusvērsts) mēs pa labi (uz ziemeļiem) iegriezāmies skaistā alejā, kas veda augšup gareniskā uzkalnā. Augšā, ceļa labajā pusē, stāv baznīca, un pa labi no tās – liela rija; es tās pamanīju uzreiz, izbraucot no meža. Pēkšņi sākās negaiss un vētra, taču tie ilga tikai dažas minūtes. Tikai nonākot augšā, pie baznīcas, ieraugāma Popes muiža, kas atrodas tikai dažu simtu soļu attālumā – nedaudz zemāk, ziemeļu pusē. Plkst. 14.45 es apstājos pie bagāta izskata kungu mājas, kur mani laipni sagaidīja Karls fon Bēra kungs, jaunākais (es viņu vēl personīgi nepazinu). Viņš vēl nav precējies, ir 26 gadus vecs (dzimis 1836. gada 18.decembrī). Ciemos bija atbraukuši divi brāļi fon Buholci no Langsēžiem pie Aizputes, viņa miesīgi brālēni. Vecākais, Verners, studē Tērbatā (tieslietas); jaunākais, Ernests, apmēram 16-17 gadus vecs, vēl dzīvo mājās. Kad biju pārģērbies un paēdis pusdienas, fon Buholca kungs mani izvadāja pa māju, sētu un dārzu. Viss bija skaists, tīrs un liecināja par labklājību. Zirgu stalli uz rietumiem no kungu mājas pašlaik pārbūvēja (arhitekts Zeilers ārzemnieks). Mājā ir skaistas, lielas, bet omulīgas telpas, tā ir labi, bet nedaudz vecmodīgi iekārtota.
Man ierādīja istabu augšstāvā – virs fon Bēra kunga dzīvojamās istabas. Tajā ir divi logi uz dienvidiem. Kolonnu portika priekšā aug vairākas kuplas liepas. Fon Bēra kungs man parādīja skaistas, senas sudrablietas, kas pavisam nejauši 1840. gadā atrastas kastē Nabes upītē, aptuveni 8 – 10 verstis no Rindas.
Tagadējā Popes kungu māja celta 1680. un pārbūvēta 1840. gadā. Tai ir ļoti biezi mūri. Augšējā stāvā cauri visai ēkai stiepjas gaitenis; tam abās pusēs ir viesu istabas. Skaists dārzs un parks (uz ziemeļiem un austrumiem no mājas). Tūlīt aiz mājas ir terasveida kāpums; – no turienes tāls skats uz nepārskatāmajiem mežiem ziemeļos, austrumos un rietumos; jaukas gravas.
Plkst. 18.00 – tēja, un plkst. 20.00 – vakariņas (silts ēdiens). Visu laiku sarunājos ar fon Bēra kungu. Pēcpusdienā laiks apmācās un kļuva vēss. Plkst. 22.00 gāju gulēt.
Svētdiena, 14. jūlijs. 1863
Jauks laiks. Piecēlos plkst. 7.00. Pēc kafijas – plkst. 8.00 – visi devāmies pastaigā. Vispirms gājām iz kalna rietumu galu, kur, aptuveni ceturtdaļas versts attālumā no muižas , tūlīt aiz kapelas, t.i. dzimtas kapenēm, kādreiz esot stāvējis mūķeņu klosteris; turienes aka esot aizbērta pavisam nesen. Valnis, kas ieskauj senus mūrus; līdzena laukuma vidū aug brīnišķīga, veca liepa.
Jauks skats uz rietumu un ziemeļu puses mežiem, kas paceļas pie apvāršņa vairākos līmeņos; patīkama smarža. Pa stāvā, aptuveni 45 pēdas augstā kalna nogāzi nokāpām lejā purvainā zemienē un līdām pa tuvējo, šausmīgi pirmatnējo mežu, līdz nonācām uz tā sauktās pārejas (vecs, aizaudzis ceļš – dambis uz Rindu). Ejot cauri lielu koku mežam, beidzot iznācām uz Rindas ceļa un gājām pa to atpakaļ uz muižu; redzējām, kā tiek nojaukta brūža ēka. – Dārzā bija brīnišķīgas zemenes, dažas pat divu collu diametrā; brokastis. Aizgāju līdz baznīcai. Tornis ir stipri bojāts, atdalās no ēkas. Portālā Bēru un Mēdemu ģerboņi un gada skaitlis 1771.
Lēzenas velves, sienu pīlāri. Kancele atrodas virs altāra; tie abi ir šausmīgi barokāli un bezgaumīgi. Agrāk baznīca atradusies lejā, pie kroga, kur vēl tagad kapsētas teritorijā saglabājušies tās pamati. Pusdienas plkst. 13.00; diendusa. Laiks bija jauks un karsts.
Pēcpusdienā apskatīju baznīcu no iekšpuses un uzkāpu tornī. Bezgalīgs skats visapkārt, jo tornis ir viss augstākais punkts daudzu, daudzu jūdžu lielā teritorijā. Diemžēl debesis klāja dūmaka un tāpēc horizonts nebija pavisam skaidri saskatāms.
Zemnieces šeit valkā lielus, baltus plecu lakatus, tā sauktās villaines. Kopā ar jauno Buholcu izgājām pastaigāties. Mājās satiku mācītāju Hugenbergu no Rindas, Piltenes prāvesta dēlu, kurš bija ceļā uz Ventspili. – Tēja. – Pēc tam ar fon Bēra kungu devāmies garā pastaigā pa mežu; (Uz dienvidaustrumiem – skaistā lielu koku mežā; redzēju ērgli.) tad vēlreiz viens pats aizgāju uz kapenēm un vecā klostera vietu. – Vakariņas; abi Buholci bija stirnu medībās; viņi nošāva skaistu stirnu buku ar lieliskiem ragiem.
Pirmdiena, 15. jūlijs. 1863
Piecēlos plkst. 7.30. Jauks, skaidrs laiks. Plkst. 8.30 kafija. Vēlreiz izkāpu tornī; šodien laiks bija skaidrs. Varēja redzēt Dundagas baznīcu un pils torni, rietumos visu Ventspili un gabaliņu jūras ar dažiem kuģiem, bet dienvidrietumos – tālu pie horizonta – slaido Ugāles baznīcas torni un pašu muižu; bezgalīga mežu ainava ziemeļos un austrumos. Redzēju arī Zilo kalnu bāku Dundagas novadā.
Vēlāk visi braucām peldēties Engures upē – vērsti aiz Jaunmuižas (pusmuiža, agrāk muižas īpašnieku mīļāko mājvieta); Es nepeldējos, bet braukāju laivā pa diezgan plato un ļoti dziļo upi. Plkst. 11.30 atgriezāmies no peldes. Brokastis ar zemenēm – dārzā; biju viens.
Gāju pastaigā parkā un uz klostera kalnu; jauks skats. – Plkst. 13.00 – pusdienas, pēc tam – diendusa. Jauks laiks; diezgan silts. Pēcpusdienā strādāju pie kādas ainavas studijas. t.i., zīmēju gravu aiz muižas, proti, ziemeļaustrumu pusē. Pēc tējas iesaiņoju divus senus, restaurācijai paredzētus dzimtas portretus. Pēc tam ar fon Bēra kungu devos garā pastaigā. Vecā kapsēta pie baznīcas kroga, kur agrāk stāvējusi arī vecā baznīca; tās pamati ir vēl daļēji redzami. Tad iegājām mežā uz dienvidiem no kroga; tur ir vairākas zemnieku mājas; skaists mežs; ceļš uz Ventspili. Gājām atpakaļ pa to pašu ceļu kur vakar. Pēc vakariņām pasēdēju mājas priekšā; mēnesnīca. Tad lasīju Haklendera “Tanheizeru”.
Otrdiena. 16. jūlijs. 1863
Ļoti jauks laiks. Piecēlos plkst. 6.30, lasīju. Iesāku fon Bēra kunga portretu, t.i. zīmēju studijas eļļas gleznai. Kamēr pārējie peldējās, es uzzīmēju muižas skatu. Pēc atgriešanās no peldes atkal strādāju pie portreta studijām, arī pēcpusdienā, – kopumā kādas četras stundas. – Zīmēju vakar iesākto gravu. Tēja. – Ieradies bija Grothusa kungs no Spāres; viņš brauca uz Ventspili, un vecākais Buholcs kopā ar viņu. Ārstu, kurš dzīvo Popes muižā, sauc doktors Harmzens.
Muižas pārvaldnieks ir Bērtiņš. (vidzemnieks, viņš tieši šajā laikā svinēja kāzas ar Ruciņas kundzi no Lambārtes). Pēc tējas gāju pastaigā ar fon Bēra kungu un jauni Buholcu. Devāmies uz Popes plakankalnes ziemeļrietumu nogāzi – gleznainas nokalnes, gravas; pie kalpu erberģa nonācām mežā, kur redzējām darvas dedzinātavu. Ļoti jauks vakars, skaists skats uz mežainajām zemienēm. Zemnieku mājas, sievietes, kāds šausmīgi resns bērns. – Pēc vakariņām vēl ilgi sēdēju ārā.
Trešdiena 17. jūlijs. 1863
Piecēlos plkst. 4.30. Miglains. Sakravāju mantas. Pēc plkst. 7.30 kopā ar fon Bēra kungu un jauno Buholcu lielā četrjūga ekipāžā braucām uz Ventspili. Drīz aiz baznīcas kroga un jaunās pusmuižas – Mazpope – ceļš ievijas mežā, kur plakankalne pazeminās. Sešas vērstis aiz muižas ir Grīžu krogs, Popes novada robeža, tad seko pirmatnējs mežs un purvs. Ceļš ir labs. Tālāk nāk Platenes krogs pie Platenes muižas. Mežs turpinās gandrīz līdz Ventspilij, kas ir vēl deviņas vērstis tālāk aiz Platenes kroga. Reljefs ir plakans nepavisam glezniecisks.
