Kurzemes bīskapijas zemnieku nodevu saraksts. 1582./1583.g.
2.Pize (Pissen). Šis ciems ir izlēņots Johanam Bērndam.
Maldis (Maldte), Klauss Pize (Clauss Pissen), Pēteris Sodgunds (Peter Sodegunde), Jakobs Botermanis (Jacob Bottermann), šī sēta (gesinde) ir izlēņota Johanam fon Dortēzenam (von Dorthesen), Daģis (Dagge), Mačs Franks (Matze Francke), Pēteris Boters (Peter Botter). […][1]
[1] Ein Verzeichniss der bauerlichen Abgaben im Stift Kurland (1582/83). Hg. von L. Arbusow // Latvijas Universitātes raksti. X sējums – Rīga, 1924., 215.lpp.
Ances un Lonastes zemnieku vaku reģistrs, 1684. – 1695.g.
Wetzewaggar Jockum, Korpeneck Hans, Muhrneek Hans, Poshe Hans, Korpeneck Hans, Arnick Otte Jahn, Rungke Christ Peter, Mesche Pisineck, Belte Otte, Swingull Hans, Lohnsteneek Casper, Remmess Herman, Jorgen Baehp, Jorgen Hanssing, Puhkall Baeb, Puhkall Hanssing, Masejahn Jahn gerber (ģērmanis), Puhkall Martin, Mesche Thiell Pete, Masejahn Janne buschwachter (mežsargs), Massjahn Marting, Massjahn Ansing, Puhkall Jahn, Lohnseneek Herman, Meschuppe Hanss, Pukall weber, Jaune Belsey Peter, Wetze Belsey Lapping Thom, Lohnstneek Thom, Lohnstnek Hans, Swanne Hans, Clawe, Swanne Jorgen, Stroop Jann, Wetze Jacob, Marting, Soshe Otte, Daman Weteneck Otte, Remmes Peter, Bahtsche Claw, Kucksche Claw, Stricke Peter, Samell Jacob, Dehling Hanss, Plawe Baehte, Mutzineek Baeht, Lahtsche Baehtick, Mellebeersch Jorgen, Dambe Peter, Kuple Otte, Mutzineek Waltick, Kalley Hanss, Bruwer Janne, Dische Korpeneek Thies, Mutzineek Jaecob, Baehte, Wigger Jacob, Anshken Thom buschwaechter, Mesche Kumbstrick Marting, Karschewalck Janne, Waggar Thoom[1], Spallwe Marting, Fritz, Anschken Peter, Keere Peter, Nietsche Kumbstick Anss, Peter, Bruscheneeken Otte, Assick Korpenek Hanss, Berte Baertull, Kinetsch Erman, Peerkohn Jacob, Swingull Baehpe, Dreyer Jorgen, Siggull Thom, Ploxte Peter, Meyre Thom, Janne, Jaddes Ansie, Wylick Ansie, Array Thom, Ehssalneek Baehp, Jaunsemm Jann, Lattesemneck Jann, Bruwersemneck Hanss, Pisseneck Otto, Kalleysemneck Ansie, Walte, Susche Jacob, Sosche Herman, Thieles Ansie, Kalley Marting[2]
[1] LVVA, 1100.f., 1.apr., 141.lieta, 1.-63.lp.
[2] LVVA, 1100.f., 1.apr., 141.lieta, 97.-136.lp.
Ances inventārijs un rēķini, 1739.-1746.g.
Barding Labrentz, Ditzmann Ott, Johren Anss, Uppat Ehrmann, Uppat Diedrick, Sahte Jann, Dreijes Indrick, Dischekorpeneck Indrick, Klawe Christ, Sille Jann, Bruscheneck Jann, Mureneek Christ, Thieler Anss, Kester Mickel, Ploste Jann, Kuiwe Jann, Preesche Anss, Angers Peter, Krewe Peter, Dreiess Anss, Joring Jann, Brusche Jann, Sahte Thiess, Presche Anss, Kumstick Anss, Dutze Jacob, Murneek Jann, Krewe Geehrt, Angers Jann, Presche Didrick, Laucke Siemon, Klawe Ulde, Tetter Fritz, Ploste Jann, Ulde Christ, Labrentz Indrick, Porra Anns, Anschken Ott, Leische Indrick, Botter Ansse, Poppe Jann, Samekase Blase, Arrey Andrey, Griwe Jann, Boller Ansse, Fritze Jann, Wilich Peter, Swaane Jann, Walcke Jann, Willum Jann[1]
[1] LVVA, 1100.f., 1.apr., 105.lieta, 57.-60.lp.
Popes muižas zemnieku saimniecības 1797.g. dvēseļu revīzijā
Kirchen Kruge, Topschen Kruge, Grieden Krug, Osel Krug, Nabel Krug, Weedasch Fabrique arbeiten, Leuthe die in der Papier Fabrique, Schneide Müller.
Kirre, Wezzum, Pasche, Aarres, Edsche, Dobbre, Kruthes, Sweedes, Rumpes, Kreeke, Ole, Siggut, Birsewad, Saggot, Lujde, Meyer, Barding, Greese, Tilte, Sprugge, Remmes, Leeknetetter, Gugenee, Murneek, Gridsche, Lipsde, Swane, Wilaks, Wezzarrey, Jaunarrey, Strikes, Sprode, Spinne, Labrenz, Gobing, Peeņe, Wischker, Korsche, Kroje, Redneek, Wesche, Zeple, Joppe, Kalneek, Buhzen, Kuksche, Kratsch, Semmgall, Jadde, Needrak, Dsirre, Joppe, Topetetter, Leja, Bille, Kurpneek, Skole, Mesche.
Krahtsche Walks Wohnung, Kratsche Pirte, Hakker Wohnung, Gardanges.
Mežsargu sētas
Tahle, Deksne, Angers, Puhze, Wezkrogaweeta, Dubben, Setting.
Jūrmalas ciemu zemnieku sētas
Botter, Bothes, Willum, Swander, Jak, Botter, Aplok, Nabbel, Lorum, Beltes, Buntik, Bukke, Alksne, Tohm, Kahpe, Walke, Brandes, Klibbe, Galneck, Kukiņ, Beltes, Deliņ, Mikkel Jahne, Krinkel, Dawiņ, Dudsche
Mežsargu sētas
Piseneck, In Alksne, In einer kleiner Wohnung Nihzer, In der Buschwächterei Deliņkalns
Popes muižas zemnieku saimniecības 1834.g. dvēseļu revīzijā
Popes muiža
Pahsche, Aure, Eetsche, Dobbre, Kruthe, Sweede, Rumpe, Kreeke, Ohle, Siggat, Luide, Meyre, Bahrdiņ, Greese, Tilte, Sprugge, Remmes, Leektetter, Guggeneek, Murneek, Gritsche, Lipsde, Swahne, Wielack, Wetzarrey, Jaunarrey, Strieke, Sprohde, Spinne, Labrenz, Gohbing, Peeņe, Wischker, Kohrsche, Krohje, Redeneek, Wehsche, Zeple, Joppe, Kallneek, Buhzen, Kuksche, Kratsche, Semgall, Jadde, Needrag, Dsirre, Joppe, Leye, Kurpeneek, Bille, Skohle.
Mežsargu sētas
Thaley, Deksne, Pulsche, Wetzkrogaweeta, Gardang, KraatscheWalk, Dubben, Setting, Kirre, Bersewad, Saggat, Mesche, Thewing, Laatschepammet, Wetzum, Ohsol, Koester, Penning, Seeting, Lagsding, Rendes, Behze Sille, Samming, Sillgaile, Sille, Dohbey, Breesche, Leeping, Laugull, Jaunaure, Jaunkorpe, Alkschne, Goldoppel.
Ances muižas sētas
Selsche, Adsche, Leische, Dietzmann, Magistab, Ohstupp, Warbull, Krahne, Tetter, Kumstik, Brusche, Jaunbelsey, Plohste, Belsey, FritzJanne, Sille, Walke, Ohstupp, Puhkal, Pange, Ausder, MohtusWewer, Wigge, Anschkin, Grusche, Paucke, Juiting, Preesche, Ehre, Wetzweet, Swanne, Siggat, Warbull, Kahrsche, Kuike, Telsche, Dudsche, Klaijum, Adsche, Thile, Johrning, Mesche, Remmes, Griewe, Koerpe, Uppat, Anger, Dambe, Bumeister, Dreye, Bolder.
Mežsargu sētas
Kleinschmidt, Eggel, Wannag, Kalne, Walke, Zoben, Wiezit, Ahnesm, Jahtsche, Mellausche, Zipol, Lahsche, Plawsarg, Kalne Klaijum, Slehke Indrick, Assick, Mahley, Sahlick, Dreymann, Diecke, Awot, Zepple, Freinwad, Jaunupp, Zeege, Pahrupp, Graudupp, Mutzeneek, Arumkalne, Sillkalley, Murneek, Gruhsche.
Jūrmalas ciemu zemnieku sētas
Botter, Bahte, Willium, Swander, Jahke, Botter, Aplauk, Nabbel, Lorum, Belte, Buntick, Bucke, Alkschne, Thom, Kahpe, Walke, Brande, Klibbe, Gallneek, Kuckon, Belte, Dehling, Mickeljahne, Krinkal, Dawing, Duhdshe.
Mežsargu sētas
Pisneek, Joeke, Draudsing, Masduhdsche, Nihzar, Beedrup, Behrsche, Wihtol, Tilte, Ohste, Wetzgallneek, Purwe.
Avots: LVVA, 630.f., 1.apr., 536.lieta, 4.-146.lp.
Popes muižas klaušas 1820. gads
1. Vakas [naturālās un naudas nodevas]
Katram saimniekam tās jānodod saskaņā ar vaku grāmatu, un jāpiezīmē vien tas, ka par medu un vasku, ja ir bijis slikts gads biškopībai, var maksāt arī naudā, proti – par 1 mārciņu medus 30 kapeikas, par 1 mārciņu vaska 96 kapeikas. Ja tiks noskaidrots, ka kāds ir pārdevis savu medu un vasku, un tādēļ savas vakas nav nodevis natūrā, viņam par trūkstošo daudzumu jāsamaksā pēc pilsētas cenām. Tiem saimniekiem, kalpiem un pilnarkliniekiem, kuriem nav jādod medus nodeva, ja tiks noskaidrots, ka viņiem mežā ir bišu stropi, par 3 apkaltiem un 30 neapkaltiem stropiem jādod 1 pods [ap 8 kg] medus un 1 ½ poda vaska, un turpmāk jādod medus nodevas muižai. Bez muižas atļaujas bišu stropus mežā uzstādīt nedrīkst.
2. Koki muižai
Rēķinot asi malkas 6 pēdas garu, 18 pēdas platu un 9 pēdas augstu,
katram pilnarkliniekam jādod 1 ass,
trīsceturtdaļarkliniekam – 1 ass,
pusarkliniekam – ½ ass, ko pašiem jānogādā muižā. Šie koki ir būvkoki, ko jānocērt jau pavasarī, un jāizved ziemā.
3. Malka muižai, asī rēķinot 6 pēdas kubā,
katram pilnarkliniekam jādod 1 ass,
trīsceturtdaļarkliniekam – 1 ass,
pusarkliniekam – 1 ass, tomēr jāņem vērā, ka tiem Popes saimniekiem, kas pieved mācītāja malku, šīs asis nav jādod, turpretim Ances saimniekiem visas šīs asis ir jāved. Malku ir jāņem no kritušajiem skuju kokiem.
4. Mācītāja malka, asi rēķinot 3 pēdas garumā, 6 platumā un 6 augstumā, uz mācītājmuižu jāaizved
katram pilnarkliniekam 2 asis,
trīsceturtdaļarkliniekam 2 asis,
pusarkliniekam – 2 asis.
Malka ir no kritušajiem skuju kokiem, un tie Popes saimnieki, kas ved malku muižai, to neved mācītājam, tomēr Ances saimniekiem visiem tas ir jādara.
5. Ķieģeļnīcas malka, asi rēķinot 5 pēdu garumā, 7 platumā un 6 augstumā,
katram pilnarkliniekam 3 asis,
trīsceturtdaļarkliniekam – 3 asis,
pusarkliniekam – 3 asis.
To ir jāaizved uz ķieģeļnīcu, un malkai jābūt no zaļiem, stipriem kokiem.
6. Brandvīna brūža malka, asi rēķinot 6 pēdas kubā,
katram Popes pilnarkliniekam 6 asis,
¾ arkliniekam – 4 asis;
katram Ances pilnarkliniekam 3 asis,
katram Ances ¾ arkliniekam – 3 asis,
katram Ances pusarkliniekam – 2 asis.
Malku no kritušiem lapu kokiem jāpieved brandvīna brūzim.
7. Pilsētas malka, rēķinot asī 7 pēdas kubā,
katram pilnarkliniekam 2 asis,
¾ arkliniekam – 2 ass,
½ arkliniekam – 1 ass,
¼ arkliniekam – 1 ass,
1/12 arkliniekam, mežsargam un būdeniekam – 2 asis, tāpat arī ¼ arkliniekiem Eglēm un Valkiem.
Šo malku ir jāaaizved uz pilsētu un jāuzrauga, līdz tā tiek pārdota. Malkai jābūt no lapu kokiem, ko cērt pavasarī un izved ziemā.
7. Fabrikas malka, asī rēķinot 5 pēdas garumā, 6 pēdas platumā un 7 augstumā,
pilnarkliniekam 3 asis,
¾ arkliniekam 3 asis
½ arkliniekam 2 asis.
To ir jāpieved uz fabriku, vai kad muiža to pieprasa. Malkai jābūt no kritušiem kokiem.
9. Govju malka, asī 6 pēdas kvadrātā,
katram 1/8 arkliniekam 2 asis,
katram 1/10 arkliniekam 1 ½ asis,
1/12 arkliniekam Dēliņam ½ ass.
To jāpieved pie darvas cepļa ziemā. 1/10 arklinieks Pizenieks pieved tikai ½ asi šīs malkas.
10. Malka darvas dedzināšanai, asī 5 pēdas garumā, 6 augstumā un platumā,
katram 1/8 arkliniekam 6 asis,
1/10 arkliniekam – 5 asis,
1/12 arkliniekam Dēliņam – 1 ½ asis.
Malku tāpat jāpieved pie darvas cepļa, tai jābūt no kritušiem skuju kokiem. 1/10 arklinieks Pizenieks ved tikai 1 ½ asi.
11. Rijas malka, asī 3 pēdas garumā, 6 augstumā un platumā,
katram 1/8 arkliniekam ¼ asis,
1/10 arkliniekam ¼ asis. 1/12 arklinieks Dēliņš – ¼ asis.
Malka jānogādā pie muižas rijas Pizē. Tā ir lapu koku malka.
12. Lapu koku malka Pizes muižai, asī 3 pēdas garumā, 6 platumā un augstumā.
Katram 1/8 arkliniekam un 1/10 arkliniekam jāaizved 1 ass.
13. Skuju koku malka Pizes muižai, asī 3 pēdas garumā, 6 platumā un augstumā.
Katram 1/8 arkliniekam un 1/10 arkliniekam jāaizved 4 asis, izņemot 1/10 arklinieku Pizenieku, kurš ved tikai 2 asis.
14. Siens Pizes muižai.
Katram 1/8 arkliniekam un 1/10 arkliniekam, un 1/12 arkliniekam Dēliņam jāaizved 1 vezums laba siena.
15. Baļķi zāģu dzirnavām, 15 collas resni.
Katram pilnarkliniekam 60 asis,
¾ arkliniekam 50 asis,
½ arkliniekam 30 asis,
¼ arkliniekam 25 asis,
1/8 arkliniekam 16 asis,
1/10 arkliniekam 12 asis
meža uzrauga klātbūtnē ir jānocērt, un, kad muiža pieprasa, jāaizved uz zāģu dzirnavām. ¾ arklinieks Lāže ved tikai 30 asis, ¼ arklinieks Valks – 8 asis, un ¼ arkliniekam Eglem šis darbs nav jāveic. 1/10 arklinieks Piznieks ved 8 asis šo baļku.
16. Ozolkoka baļki mucenieka darbnīcai 18 pēdas gari un 14 collas resni.
Katram pilnarkliniekam 1 gabals,
¾ arkliniekam 1 gabals,
½ arkliniekam 1 gabals,
¼ arkliniekam 1 gabals.
Jāved uz Anci, Popi vai Rindu, kur muiža norīkos.
17. Balķi mucu taisīšanai, 18 pēdas gari un 14 collas resni.
Katram pilnarkliniekam 1 gabals,
¾ arkliniekam 1 gabals,
½ arkliniekam 1 gabals,
¼ arkliniekam 1 gabals.
Jāved uz Anci, Popi vai Rindu.
18. Būvbaļķi.
Katram pilnarkliniekam 10 gabali,
¾ arkliniekam 8 gabali,
½ arkliniekam 5 gabali,
¼ arkliniekam 2 gabali,
1/8 arkliniekam 10 gabali,
1/10 arkliniekam 8 gabali.
Baļki ir jāpieved uz būvēšanas vietu. Baļku daudzums ir aplēsts pēc vienas mūra ēkas; ja tiek celta koka ēka, baļķu daudzums jāaplēš pēc tās. 1/8 un 1/10 arklinieku pievestos baļķus jāizmanto ne tikai būvei, bet arī stalažu ierīkošanai.
19. Mieti vai kārtis (Bandstoecke).
Katram pilnarkliniekam 100 gabali,
¾ arkliniekam 100 gabali,
½ arkliniekam 50 gabali,
¼ arkliniekam 30 gabali,
1/8 arkliniekam 100 gabali,
1/10 arkliniekam 100 gabali.
Jāved gan uz Popi, gan Rindu un Anci, kur norīkos muiža. No šī darba ir atbrīvoti ¼ arklinieki Egle un Valks.
20. Jumta lubas.
Katram pilnarkliniekam 500 gabali,
¾ arkliniekam 400 gabali,
½ arkliniekam 300 gabali,
¼ arkliniekam 300 gabali,
1/8 arkliniekam 300 gabali,
1/10 arkliniekam 200 gabali.
Jāved uz vietu, kur tās nepieciešamas.
21. Garkūļa salmi.
Katram pilnarkliniekam 40 saišķi,
¾ arkliniekam 30 saišķi,
½ arkliniekam 20 saišķi.
22. Virši vai pakaiši.
Katram pilnarkliniekam no Popes 8 vezumi,
¾ arkliniekam 6 vezumi,
½ arkliniekam 4 vezumi.
Katram pilnarkliniekam no Ances 10 vezumi,
¾ arkliniekam 8 vezumi,
½ arkliniekam 6 vezumi.
Rudenī laicīgi jāved uz muižu vai krogiem.
23. Ledus.
Katram pilnarkliniekam no Popes 8 vezumi,
¾ arkliniekam 6 vezumi,
½ arkliniekam 4 vezumi,
1/8 arkliniekam 5 vezumi,
1/10 arkliniekam 4 vezumi.
Jāaizved uz muižas leduspagrabu.
24. Zāle muižas lopiem, vedama vasarā.
Katram Ances pilnarkliniekam 1 vezums,
¾ arkliniekam 1 vezums,
½ arkliniekam 1 vezums.
25. Vienas ragavas muižai jānogādā
katram pilnarkliniekam reizi 3 gados,
¾ arkliniekam reizi 3 gados,
½ arkliniekam reizi 3 gados,
¼ arkliniekam reizi 3 gados.
No šī pienākuma ir atbrīvoti ¼ arklinieki Egle un Vanags.
26. Dēļu vešana, rēķinot 24 kubikpēdas vezumā.
Katram pilnarkliniekam 9 vezumi,
¾ arkliniekam 8 vezumi,
½ arkliniekam 5 vezumi,
¼ arkliniekam 4 vezumi,
1/8 arkliniekam 3 vezumi,
1/10 arkliniekam 2 vezumi.
Dēļi jāved no zāģu dzirnavām uz Ventspili. ¼ arkliniekiem Eglem un Valkam jāved tikai 2 vezumi ar dēļiem. Ja muiža izlems kādu no saimniekiem norīkot baļķu vešanai no zāģu dzirnavām uz Ventspili pārdošanai, dēļi šim saimniekam attiecīgās reizes nav jāved.
27. Muižas labības vešana uz pilsētu. Divzirgu vezumā tiek rēķināti 6 pūri rudzu, 7 pūri miežu un 8 pūri auzu, bet ziemā – 12 pūri rudzu, 14 pūri miežu un 16 pūri auzu.
Katram pilnarkliniekam 8 vezumi,
¾ arkliniekam 6 vezumi,
½ arkliniekam 4 vezumi,
¼ arkliniekam 4 vezumi,
1/8 arkliniekam 4 vezumi,
1/10 arkliniekam 3 vezumi,
1/12 arkliniekam 2 vezumi,
mežsargam 1 vezums.
Labība jāved uz Rīgu, Jelgavu, Liepāju vai Ventspili.
28. Muižas labības vešana uz dzirnavām.
Katram pilnarkliniekam 2 vezumi,
¾ arkliniekam 2 vezumi,
½ arkliniekam 1 vezums,
¼ arkliniekam 1 vezums.
Jāved uz muižas vai citām dzirnavām. 1/8 un 1/10 arkliniekiem jāved uz dzirnavām Pizes mežsarga labība.
29. Siena vešana, vasarā divzirgu vezumā, bet ziemā – divzirgu ragavās.
Katram pilnarkliniekam 30 vezumi,
¾ arkliniekam 20 vezumi,
½ arkliniekam 15 vezumi,
¼ arkliniekam 10 vezumi,
1/8 arkliniekam 15 vezumi,
1/10 arkliniekam 10 vezumi,
1/12 arkliniekam 2 vezumi.
Jāved no muižas pļavām uz vietu, kur norīkos.
30. Kaļķu vešana, vasarā vezumā rēķinot 3 mucas, un ziemā – 6 mucas.
Katram pilnarkliniekam 3 vezumi,
¾ arkliniekam 3 vezumi,
½ arkliniekam 2 vezumi,
¼ arkliniekam 2 vezumi,
1/8 arkliniekam 2 vezumi,
1/10 arkliniekam 2 vezumi,
1/12 arkliniekam Dēliņam 2 vezumi.
Jāved no vietas, kur tas nopirkts, uz būvēšanas vietu.
31. Ķieģeļu vešana būvēm.
Katram pilnarkliniekam 1200 gabali,
¾ arkliniekam 800 gabali,
½ arkliniekam 600 gabali,
¼ arkliniekam 400 gabali,
1/8 arkliniekam 400 gabali,
1/10 arkliniekam 300 gabali,
1/12 arkliniekam Dēliņam 200 gabali.
Jāved no ķieģeļnīcas uz būvēšanas vietu.
32. Akmeņi būvēšanai, ass 3 pēdas augstumā, 6 pēdas garumā un platumā.
Katram pilnarkliniekam 2 asis,
¾ arkliniekam 1 ½ asis,
½ arkliniekam 1 ass,
1/8 arkliniekam 1 ass,
1/10 arkliniekam 1 ass.
Akmeņi jāizlauž un jāaizved uz būvēšanas vietu.
33. Grants būvēšanai.
Katram pilnarkliniekam 10 vezumi,
¾ arkliniekam 8 vezumi,
½ arkliniekam 5 vezumi,
1/8 arkliniekam 5 vezumi,
1/10 arkliniekam 4 vezumi.
Jāved uz būvēšanas vietu.
34. Pāļu baļķi.
Katram pilnarkliniekam 10 gabali,
¾ arkliniekam 10 gabali,
½ arkliniekam 10 gabali,
¼ arkliniekam 10 gabali.
Jāizved uz vietu jūrmalā, kur nepieciešams.
35. Ogļu vešana.
Katram 1/8 arkliniekam 10 vezumi,
1/10 arkliniekam 8 vezumi.
Jāved no darvas cepļa uz Popi vai Rindu.
36. Baļķi plostam uz Lielirbi.
Katram Lielirbē dzīvojošam 1/8 arkliniekam jāved 5 baļķi, kad muiža to liek.
37. Baļķi plostam uz Virpi.
Jāved katram Virpes ciemā dzīvojošajam pilnarkliniekam, ¾ un ½ arkliniekam 6 baļķus, kad muiža to liek.
38. Strādniekus ar zirgu katram pilnarkliniekam jāsūta katru nedēļu 1 vīru ar 2 zirgiem, katram ¾ arkliniekam katru otro nedēļu 1 vīru ar 2 zirgiem, tāpat ½ arkliniekam Krūtem un Rēdniekam. Strādniekus ir jāsūta ar pienācīgo pajūgu un zirglietām muižas darbos. Saimniekiem ir jādod līdzi uzturs katram vīram un ziemā barība zirgiem. Šeit ir jāievēro, ka pilnarklinieks Panga vienu nedēļu dod strādnieku ar 2 zirgiem, bet otru nedēļu – strādnieku kājām, tāpat arī ¾ arklinieks Dambis.
39. Strādnieki kājām muižas darbos.
½ arklinieks Sprods katru nedēļu sūta 1 strādnieku.
½ arklinieki Bolders, Būmeistars, Maģistabs un Striķis – 1 vīru katru otro nedēļu.
¼ un 1/8 arklinieki – tāpat.
1/10 arklinieki – 1 vīru katru trešo nedēļu. 1/10 arklinieks Pizenieks – katru ceturto nedēļu.
1/12 arklinieki Kalns, Vecums un Nabeļu krogs – vīru katru otro nedēļu, 1/12 arklinieks Dēliņš – vīru katru trešo nedēļu.
Saimnieks strādniekiem dod līdzi uzturu un nepieciešamos rīkus. No šī darba ir atbrīvots ¼ arklinieks Egle.
40. Meitas muižas darbos. Katrs pilnarklinieks sūta 1 meitu katru nedēļu, ¾ arklinieks – 1 meitu katru otro nedēļu, tāpat arī ½ arklinieki Bolders, Būmeistars un Maģistabs, tāpat arī ¼ arklinieks Valks, bet ½ arklinieks Egle – katru trešo nedēļu.
Saimniekiem meitām ir jādod līdzi uzturs.
¾ arklinieki Fricjānis, Krāns, Kuiķis, Lonastadzis unVēveris meitas sūta katru otro nedēļu, ¾ arklinieks Lācis nesūta.
41. Liecinieku sūtīšana muižas darbos. Katru gadu no 1. februāra līdz 1. novembrim katrs pilnarklinieks, katrs ¾ arklinieks, ½ arklinieki Bolders, Būmeistars un Maģistabs sūta 1 vīru katru nedēļu. ½ arklinieks Striķis – katru 3 nedēļu.
Katrs 1/8 arklinieks sūta vīru katru otro nedēļu, 1/10 arklinieks – katru trešo nedēļu. Saimnieki strādniekiem dod līdzi uzturu. Siena pļaujas laikā liecinieki tiek sūtīti uz 4 nedēļām.
42. Trešinieki. Visiem saimniekiem, sākot no pilnarklinieka un beidzot ar desmitdaļarklinieku, jāsūta 1 vīru katru gadu uz 14 dienām, dodot līdzi uzturu. Trešinieki tiek izmantoti dazādos muižas darbos, kā arī medībās. Ja tiek rīkotas lielas viesības un tajās – medības, visiem ir pienākums ierasties pēc muižas rīkojuma.
43. Degvīna dedzināšanas un vešanas darbiem katram pilnarkliniekam, ¾ arkliniekam un ½ arkliniekam jāsūta 1 vīrs uz 1 nedēļu katru gadu ar pienācīgo uzturu. Parasti šim darbam katru nedēļu tiek izmantoti 3 vīri no 3 sētām; ja dedzināšanai jānotiek ātri vai nepieciešams lielāks daudzums, muiža var pieprasīt arī vairāk strādnieku.
44. Pļavu iežogošanai visi, sākot no pilnarklinieka un beidzot ar 1/10 arklinieku, katru gadu sūta 1 vīru uz 14 dienām ar uzturu un darbarīkiem, pavasaros vai rudeņos, kad to pieprasa muiža.
45. Labības riežas, kuru lielums ir 225 kvadrātrīkstes pūrvietā.
Katram pilnarkliniekam 7 pūrvietas,
¾ arkliniekam 6 pūrvietas,
½ arkliniekam Ancē 5 pūrvietas,
½ arkliniekam Popē 4 pūrvietas,
¼ arkliniekiem Buntikam, Ķīrim, Žagatam un Mežam 4 pūrvietas.
Šos laukus ir jāapar, jāapsēj, jānovāc un jāieved šķūņos, vai, pēc muižas rīkojuma, jāatstāj uz lauka kaudzēs. Sējas un citu darbu laikā saimniekam ir jābūt klāt. Saimniekiem ir pienākums arī nodrošināt akmeņu nolasīšanu no savām riežām. 1/8 un 1/10 arkliniekiem kopīgi ir jāapstrādā muižas lauki Pizē, kā tas ir bijis kopš daudziem gadiem.
46. Riežu zeme.
Katram pilnarkliniekam ½ pūrvieta,
¾ arkliniekam 3/8 pūrvietas,
½ arkliniekam ¼ pūrvieta,
¼ arkliniekam 1/8 pūrvieta.
To ir jāapstrādā pēc muižas rīkojuma.
47. Grāvju atjaunošana, stangā rēķinot 15 Reinzemes pēdas.
Katram pilnarkliniekam Popē 50 stangas,
¾ arkliniekam 40 stangas,
½ arkliniekam 30 stangas.
Katram pilnarkliniekam Ancē 40 stangas,
¾ arkliniekam 30 stangas,
½ arkliniekam 20 stangas.
Katram pilnarkliniekam Lonastē 50 stangas,
¾ arkliniekam 40 stangas.
Darbs jāveic pēc muižas rīkojuma.
48. Mēslu vešana.
Katram pilnarkliniekam ar 3 ratiem,
¾ arkliniekam ar 3 ratiem,
½ arkliniekam Popē ar 2 ratiem,
½ arkliniekam Ancē ar 1 ratiem,
¼ arkliniekam Popē ar 1 ratiem,
1/12 arkliniekam Vecumam un mežsargiem ar 1 ratiem.
Katram saimniekam jābūt klāt pie šī darba, un katrs saņem gabalu lauka, uz kura ir jāizved un jāizkaisa mēsli.
1/8 un 1/10 arkliniekiem katram ir jāsavāc un jāizved 3 vezumus jūras mēslu uz Pizes laukiem.
49. Rijas darbi kulšanas laikā.
Katram pilnarkliniekam jāsūta vīru ar zirgu 5 naktis nedēļā,
¾ arkliniekam vienu nedēļu 5 naktis, otru 2 naktis.
Katrs Popes pusarklinieks sūta katru otro nedēļu 5 naktis.
Katrs Ances pusarklinieks sūta 2 naktis katru nedēļu.
Katrs Popes ¼ arklinieks sūta 5 naktis katru otro nedēļu.
Katrs Ances ¼ arklinieks sūta 2 naktis katru otro nedēļu.
1/12 arklinieks Vanags – 2 naktis katru nedēļu.
1/8 un 1/10 arkliniekiem kopīgi jāžāvē un jākuļ muižas labība Pizē.
50. Siena riežas, 400 kvadrātrīkstes vienā dienas riežā.
Katram pilnarkliniekam 9 dienas riežas,
¾ arkliniekam 6 dienas riežas,
½ arkliniekam 5 dienas riežas,
¼ arkliniekam 5 dienas riežas,
¼ arkliniekam Mežam 3 dienas riežas,
katram 1/8 arkliniekam 6 dienas riežas,
katram 1/10 arkliniekam Pizē 6 dienas riežas,
1/10 arkliniekam Pizniekam 4 dienas riežas,
1/12 arkliniekam Dēliņam 6 dienas riežas.
Pēc muižas rīkojuma, siens ir jānopļauj, jāizžāvē un jāieved šķūnos vai jāsakrauj kaudzēs. Pie šī darba katram saimniekam strādnieku jāatlaiž uz 3 dienām. 1/8 un 1/10 arkliniekiem bez sīm riežām vēl kopīgi jānovāc siens Pizes muižas pļavās.
51. Vankā (in der Wancke).
Katram Ances pilnarkliniekam 1 dienas rīkste,
¾ arkliniekam 1 dienas rīkste,
½ arkliniekam 1 dienas rīkste,
kas jānopļauj un jāsagrābj.
52. Grumada (Grumat).
Katram Popes un Ances pilnarkliniekam 4 ½ dienas rīkstes,
pilnarkliniekam Jaunajā muižā 2 dienas rīkstes,
¾ arkliniekam 3 dienas rīkstes,
½ arkliniekam 2 dienas rīkstes,
1/8 arkliniekam 3 dienas rīkstes,
1/10 arkliniekam 1 ½ dienas rīkstes.
Jānovāc pēc muižas rīkojuma.
53. Miežu malšana.
Katram Ances pilnarkliniekam, ¾ un ½ arkliniekam 10 pūri.
No katriem 4 pūriem miežu jāiegūst 5 pūrus laba, sausa iesala. Daudzumu nosaka muiža.
54. Linu apstrādāšana.
Katram pirlnarkliniekam un ¾ arkliniekam jāsūta 2 cilvēkus uz 2 dienām, kad muiža to pieprasa.
55. Muižas lopu audzināšana.
Katram pilnarkliniekam, ¾, ½, ¼, 1/8 un 1/10 arkliniekam 1 lopu ziemā jāuztur ar savu barību un jāaprūpē.
56. Muižas lopu ganīšana.
Katram pilnarkliniekam, ¾, ½ un ¼ arkliniekam 3 gabali pavasarī jāņem pie sevis, un par tiem jārūpējas.
57. Krogu ēžu un siļu labošana. Katram pilnarkliniekam, ¾, ½ un ¼ arkliniekam to jāveic pēc muižas noteiktās kārtības.
58. Puisi vai kalpu uz Pizi par sargu jāsūta katram 1/8 un 1/10 arkliniekam pēc kārtas uz vienu nedēļu.
59. Vienu puisi un vienu meitu, kad ir ieradušies kungi, katram 1/8 un 1/10 arkliniekam pēc kārtas jāsūta tik ilgi, kamēr kungi uzturas jūrmalā.
60. Zirgus baļķu vešanai uz zāģu dzirnavām katram 1/8 un 1/10 arkliniekam pēc kārtas jāsūta pa 1 zirgam uz 2 nedēļām gadā, bet tā, lai ziemā un pavasarī dzirnavās vienmēr būtu 2 zirgi.
61. Žogu labošana. Katram 1/8 un 1/10 arkliniekam jālabo un jāuztur kārtībā noteikts posms žoga ap Pizes laukiem.
62. Zvejošanai ar muižas tīkliem katram 1/8 un 1/10 arkliniekam nedēļā divreiz jāsūta laiva. Kad laiks to atļauj un muiža pieprasa, jādod arī papildus cilvēki.
63. Meitu brūvēšanas darbiem Pizē katram 1/8 un 1/10 arkliniekam jāsūta 2 dienas gadā pēc kārtas.
64. Kokmateriālus dzirnavām 1/8 un 1/10 arkliniekiem jāpieved pēc vajadzības.
65. Muižas preces uz Pizi katram 1/8 un 1/10 arkliniekam jāved pec kārtas.
66. Uzturlīdzekļus mežsargam katram 1/8 un 1/10 arkliniekam uz Pizi jāved pēc kārtas.
67. Vešanu kungu jūrmalas pelžu laikā jāveic katram 1/8 un 1/10 arkliniekam pēc kārtas.
68. Muižas linu un kaņepāju vērpšana.
Katrai pilnarklinieka saimniecei 3 mārciņas linu,
¾ arklinieka saimniecei 3 mārciņas linu,
½ arklinieka saimniecei 3 mārciņas linu
¼ arklinieka saimniecei 3 mārciņas linu,
1/8 arklinieka saimniecei 10 mārciņas kaņepāju,
1/10 arklinieka saimniecei 8 mārciņas kaņepāju.
1/8 un 1/10 arkliniekiem, ja muiža to pieprasa, no savērptajiem kaņepājiem ir jāsasien tīkli.
69. Spalvu plūkšana.
Katrai pilnarklinieka saimniecei 1 ½ mārciņas spalvu,
¾ arklinieka saimniecei 1 ½ mārciņas spalvu,
½ arklinieka saimniecei 1 ½ mārciņas spalvu.
Spalvas plūkšanai tiek saņemtas no muižas.
70. Kalpu sievu klaušas.
Katra pilnarklinieka, ¾, ½ un ¼ saimnieka kalpa sievai 8 dienas gadā, 1/8 un 1/10 arklinieku kalpu sievām – 3 dienas gadā. Sievām jānāk uz muižu savā maize, kur viņas tiek izmantotas dārzu ravēšanā, linu plūkšanā, mērcēšanā un kulstīšanā, aitu cirpšanā u.c., bet 1/8 un 1/10 arklinieku kalpu sievas bez tam arī darbam siena ievākšanā.
71. Muižas linu vērpšana kalpu sievām.
Pilnarklinieku, 3/4 , ½ un ¼ arklinieku kalpu sievas vērpj 4 mārciņas linu, jeb to vietā 4 mārciņas rupjas vai 10 mārciņas smalkas linas.
77. Vēžu ķeršana muižai. ¼ arkliniekam Valkam, 1/12 arkliniekam Vanagam un mežsargiem Gruzim, Jācim, Lācim un Mellausim katru gadu muižā jānogādā 10 saišķi.
Bez minētajām klaušām ¼ arkliniekiem jāuzrauga meži un jāiet medībās, kad tās tiek noturētas.
78. 1/12 arkliniekam Kalnam bez minētajām klaušām jāiet uz brūvēšanas darbiem Ances muižā tik bieži, cik tiek pieprasīts.
79. 1/12 arkliniekam Dēliņam bez minētā jāpilda arī mežsarga amats un jāierodas medībās.
80. 1/12 arkliniekam Vanagam tāpat jāpilda mezsarga amats un jāiet medībās, bez tam katru gadu jāveic 2 braucieni uz Rīgu, Jelgavu, Liepāju vai citām vietām ar 2 zirgiem.
81. 1/12 arkliniekam Vecumam bez minētajām klaušām 14 dienas gadā jāstrādā kā kalējam pie muižas zirgiem, un katru gadu jāveic 3 braucieni uz Rīgu, Jelgavu, Liepāju vai citām vietām ar 2 zirgiem.
82. 1/12 arkliniekam Gardangam zeme ir iznomāta uz gadu par 3 Alberta dālderiem.
83. 1/12 arkliniekam Nabeļu krodziniekam katru gadu jāveic 3 braucieni uz Rīgu, Jelgavu, Liepāju vai citām vietām ar 2 zirgiem.
84. Dubeņu mežsargam katru gadu jāveic 3 braucieni uz Rīgu, Jelgavu, Liepāju vai citām vietām ar 2 zirgiem.
85. Dekšņu mežsargam bez minētajām klaušām katru gadu jāveic 3 braucieni uz Rīgu, Jelgavu, Liepāju vai citām vietām ar 2 zirgiem.
86. Gružu mežsargam katru gadu jāveic 1 brauciens uz Rīgu, Jelgavu, Liepāju vai citām vietām ar 1 zirgu.
87. Maču mežsargam katru gadu jāveic 1 brauciens uz Rīgu, Jelgavu, Liepāju vai citām vietām ar 1 zirgu.
88. Joķu mežsargam katru gadu jāveic 1 brauciens uz Rīgu, Jelgavu, Liepāju vai citām vietām ar 1 zirgu.
89. Lāčpamešu mežsargam katru gadu jāveic 1 brauciens uz Rīgu, Jelgavu, Liepāju vai citām vietām ar 1 zirgu.
90. Lāču mežsargam katru gadu jāveic 1 brauciens uz Rīgu, Jelgavu, Liepāju vai citām vietām ar 1 zirgu.
91. Mellaušu mežsargam bez minētajām klaušām vēl katru gadu jāveic 1 brauciens uz Rīgu, Jelgavu, Liepāju vai citām vietām ar 1 zirgu.
92. Nīcaru mežsargam bez minētajām klaušām muižas pļavās katru gadu jānopļauj un jāsavāc 1 dienas rīksti siena.
93. Ošeļu mežsargam katru gadu jāveic 2 braucieni uz Rīgu, Jelgavu, Liepāju vai citām vietām ar 2 zirgiem.
94. Zeltiņu mežsargam katru gadu jāveic 2 braucieni uz Rīgu, Jelgavu, Liepāju vai citām vietām ar 1 zirgu.
95. Tālēju mežsargam katru gadu jāveic 1 brauciens uz Rīgu, Jelgavu, Liepāju vai citām vietām ar 1 zirgu.
96. Tēvēnu mežsargam katru gadu jāveic 2 braucieni uz Rīgu, Jelgavu, Liepāju vai citām vietām ar 2 zirgiem.
97. Intšaku mežsargam bez minētajām klaušām vel jānogādā vēstules no un uz Popi un Anci, un jāapsargā jūrmala. Bez tam viņam savā meža nogabalā ir jāpiedalās medībās.
98. Āņu būdeniekam jāveic stiklinieka amats muižā savā maizē, un katru gadu jāveic 1 brauciens uz Rīgu, Jelgavu, Liepāju vai citām vietām ar 2 zirgiem.
99. Kleinšmitu būdeniekam katru gadu 3 mēnešus jāveic atslēdznieka un smalkkalēja amats muižā, un katru gadu jāveic 1 brauciens uz Rīgu, Jelgavu, Liepāju vai citām vietām ar 2 zirgiem.
100. Krāču būdenieks kalpo kā plēšu minējs baznīcā, un katru gadu jāveic 2 braucieni uz Rīgu, Jelgavu, Liepāju vai citām vietām ar 1 zirgu.
101. Liepenu būdeniekam 2 mēnešus gadā jāstrādā par kalēju muižas maizē, un katru gadu jāveic 1 brauciens uz Rīgu, Jelgavu, Liepāju vai citām vietām ar 1 zirgu.
102. Pārupu būdeniekam jāpiedalās medībās un jānogādā vēstules uz jūrmalu.
103. Pļavsargu būdeniekam jāsargā muižas pļavas, un jādodas uz Anci un jūrmalu ar vēstulēm un rīkojumiem.
104. Puču būdeniekam jāstrādā muižā kā galdniekam 4 mēnešus gadā muižas maizē, un katru gadu jāveic 2 braucieni uz Rīgu, Jelgavu, Liepāju vai citām vietām ar 1 zirgu.
105. Cipeļu būdeniekam jāpiedalās medībās un jādodas uz Anci un jūrmalu ar vēstulēm un rīkojumiem.
106. Zobenu būdeniekam jāstrādā muižā 3 mēnešus par kalēju muižas maizē, un katru gadu jāveic 2 braucieni uz Rīgu, Jelgavu, Liepāju vai citām vietām ar 2 zirgiem.
107. Tālēju būdeniekam jāstrādā muižā 3 mēnešus par galdnnieku muižas maize.
108. Lejaskalēju būdeniekam 3 mēnešus jāstrādā kā kalējam pie muižas zirgiem, un gadu jāveic 2 braucieni uz Rīgu, Jelgavu, Liepāju vai citām vietām ar 2 zirgiem.
109. Vecgalenieku jaunnomitinātajam katru 4. nedēļu jāsūta meitu darbos uz Anci, un kā vaku jādod ceturtdaļu [mucas?] reņģu un saišķi bušu.
110. Postnieku Krišam, vecajam un jaunajam, katru otro nedēļu jāved pasts uz un no Ventspils. No visām citām nastām viņi ir brīvi 4 gadus.
111. Muižas kalpu klaušas. Tiem visiem ir jādara tas, kas līdz šim bijis viņu pienākums.
112. Ja muižas uzlabošanai tas nepieciešams, jebšu nelaimes gadījumos visiem ir jāstājas pie darba, ja to pieprasa muiža.
Popē, 1820. gada 11. decembrī.
LVVA, 1100.f., 1.apr., 111.lieta
Popes – Ances muižas zemnieku klaušu tabula. 1820. gads.
Tulkojums no vācu valodas
Popes privātmuižas klaušu tabula.[1]
Visu zemnieku māju (Gesinde) saraksts.
I. Pilna arkla mājas:
1. Rindas (Anger)
2. Auškēni (Auschken)
3. Auri (Aure)
4. Brūži vai Bružas (Brusche)
5. Doberi (Dobber)
6. Dreijas (Dreye)
7. Dsirre (Dsirre)
8. Dudži (Dudsche)
9. Ēri (Ehre)
10. Gobiņi (Gobin)
11. Griezes (Greese)
12. Gridži (Gridsche)
13. Grīvas (Griwe)
14. Guģenieki (Guggeneck)
15. Jades (Jadde)
16. Jorniņi (Johrnin)
17. Jope Fērlandi (Joppe Fehrland)
18. Juitiņi (Juitin)
19. Kārši (Kahrsche)
20. Klajumi (Klaijum)
21. Ķērpi (Koerpe)
22. Korši (Kohrsche)
23. Krēķi (Kreecke)
24. Kumstiķi (Kumstick)
25. Liekēnteteri (Liekentetter)
26. Leiši (Leische)
27. Lipsdi (Lipsde)
28. Luidas (Luide)
29. Meži (Mesche)
30. Mūrnieki (Murneck)
31. Oļi (Ohle)
32. Pangas (Pange)
33. Pukaļi (Puckal)
34. Panķi (Pancke)
35. Remeši (Remes)
36. Rumpji (Rumpe)
37. Sigut Rucēni (Siggut Ruzen)
38. Sigut Popēni (Siggut Popen)
39. Siļi (Sille)
40. Smilkši (Smilcksche)
41. Švāni (Swahne)
42. Švēdes (Sweede)
43. Teteri (Tetter)
44. Tīdas (Thiede)
45. Tilti (Tilte)
46. Topesteteri (Topetetter)
47. Truži (Trusche)
48. Upati (Uppat)
49. Valki (Walcke)
50. Vacarāji (Wetzarrey)
51. Vecbelzēji (Wetzbelsei)
52. Viģi (Wigge)
53. Viļaki (Wilack)
54. Cepeļi (Zeppel)
II. Trīsceturtdaļarklinieki
1. Auzderi (Ausder)
2. Bērzes Varbuļi (Berse Warbul)
3. Bārdiņi (Bardin)
4. Billes (Bille)
5. Būceni (Buhzen)
6. Dambji (Dambe)
7. Dīcmaņi (Dietzmann)
8. Edži (Edsche)
9. Felžjaņi (Felsche Janne)
10. Felžuldriķi (Felsche Uldrick)
11. Fričjaņi (Fritz Janne)
12. Gruži (Grusche)
13. Jaunarāji (Jaunarrey)
14. Janbelzēji (Jaunbelsei)
15. Jopes Anši (Joppe Anss)
16. Kalēji (Kalley)
17. Kalnieki (Kalneck)
18. Krāni (Krahne)
19. Krāces (Kratsche)
20. Krojas (Kroje)
21. Kukšas (Kuksche)
22. Kuikas (Kuicke)
23. Labrenči (Labrentz)
24. Lāži (Lahsche)
25. Lejas (Leye)
26. Lonastes Adzes (Lonst Adsche)
27. Meijeri (Meyer)
28. Niedragi (Nedrag)
29. Ostup Jorēni (Ohstup Johren)
30. Ostup Teņi (Ohstup Tenne)
31. Pāžes (Pahsche)
32. Pieņi (Peene)
33. Prieži (Preeshe)
34. Rindas Varkuļi (Rinde Warkul)
35. Skoļi (Skole)
36. Spiņņi (Spinne)
37. Spruģi (Sprugge)
38. Svaņņi (Swanne)
39. Vēži (Weesche)
40. Vēveri (Wewer)
41. Vecvietas (Wetzweth)
42. Virpes Adži (Wirpe Adsche)
43. Višķeri (Wischker)
III. Pusarklinieki
1. Bolderi (Bolder)
2. Būmeistari (Bumeister)
3. Krūtes (Kruhte)
4. Maģistabi (Magistab)
5. Rēdnieki (Redneck)
6. Sprudes (Sprude)
7. Striķi (Stricke)[2]
IIII. Cetrutdaļarklinieki
1. Runtiķi (Runtick)
2. Egles (Eggel)
3. Ķiri (Kirre)
4. Meži (Mesche)
5. Žagati (Saggat)
6. Valki (Walcke)
V. Astotdaļarklinieki
1. Alkšēni (Alckschen)
2. Bātes (Bahte)
3. Beltesjāņi (Belte Jahne)
4. Beltesjaņi (Belte Janne)
5. Boterdidriķi (Botter Didrick)
6. Boterjaņi (Botter Janne)
7. Brandi (Brande)
8. Buki (Bucke)
9. Galnieki (Gallneck)
10. Jāķi (Jacke)
11. Kalni (Kalne)
12. Krinķeļi (Krinckel)
13. Kukiņi (Kuckin)
14. Lorumi (Lorum)
15. Miķeļjāki (Mickel Jahke)
16. Švanderi (Swander)
17. Valki (Walcke)
18. Viļumi (Willum)
VI. Desmitdaļarklinieki
1. Aploki (Aplock)
2. Buntiki (Buntick)
3. Dāviņi (Dawin)
4. Dudži (Dudsche)
5. Kapi (Kappe)
6. Nabeļi (Nabbel)
7. Piznieki (Pisneck)
8. Tomi (Thom)
VII. Divpadsmitdaļarklinieki
1. Dēliņi (Deelin)
2. Kalni (Kalne)
3. Vanagi (Wannag)
4. Vecumi (Wetzum)
5. Gardangas (Garredange)
6. Nabeļu krogs (Nabbel Krug)
Mežsargi
1. Dubeni (Dubben)
2. Dekšņi (Decksne)
3. Gruži (Grusche)
4. Jantsche (Janči)
5. Joķi (Jokke)
6. Lāčpameši (Latschepameth)
7. Lāči (Latsche)
8. Mellauši (Mellausch)
9. Nīcari (Nihzar)
10. Oseļi (Ohsel)
11. Zetiņi (Settin)
12. Tālēji (Thaley)
13. Tēviņi (Thewin)
14. Vitšaki (Witschack)[3]
VIIII. Būdenieki
1. Āņi (Ahne)
2. Kleinšmiti (Kleinschmidt)
3. Krāces (Kraatsche)
4. Liepēni (Leepen)
5. Pārupi (Pahrupp)
6. Pļavsargi (Plawsarg)
7. Puči (Putsche)
8. Cipeļi (Zipel)
9. Zobeni (Zoben)
10. Tālēji (Thaley)
11. Lejaskalēji (Leyes Kalley)
X. Jaunapmetušies
1. Araimkalnu Ansis (Arraimkaln Ansch)
2. Dāķu Janis (Dahke Janne)
3. Dīķu Uldriķis (Dihke Uldrick)
4. Grauzupu Janis (Grausupp Janne)
5. Jaunupu Ēvalds (Jaunupp Ewald)
6. Lagzdiņu Ansis (Lagsdin Anss)
7. Laukgaļu Pēteris (Lauckgall Peter)
8. Mālēju Kristaps (Mahlei Kristop)
9. Pākšpuru Janis (Pahsche Purre Janne)
10. Peniņu Pēteris (Penning Peter)
11. Sietnieku Fricis (Seetneck Fritz)
12. Skroderu Fricis (Skroder Fritz)
13. Teteru Janis (Tetter Janne)
14. Vecgalnieki (Wetz Gallneck)
15. Cepeļu Didriķis (Zeppel Didrick)
16. Postu Krišs (Poste Krische)
[1] LVVA, 1110.f., 1.apr., 111.lieta, 1.lp.
[2] LVVA, 1110.f., 1.apr., 111.lieta, 2.lp.
[3] LVVA, 1110.f., 1.apr., 111.lieta, 3.lp.
Popes muižas zemnieku saimniecības 1912. gadā
Saskaņā ar 1912.g. Kurzemes adresu grāmatas ziņām, Popes muižas, kuras īpašnieks kopš 1910.g. bija Anglijā dzīvojošais Georgs Dītrihs barons Bērs, zemes platība bija 1809 desetīnas (1 desetīna – 1,09 ha) tīrumu, 6160 des. pļavu, 2514 des. ganību, 18 481 des. meža, 16 720 des. neizmantojamas zemes, kopā 45 684 desetīnas. Bez tam muižas teritorijā atradās 17 906 pūrvietas (1 pūrvieta – apmeram 0,7 ha) izpirktas un 1935 pūrv. neizpirktas zemnieku zemes.[1] Izpirktajā zemnieku zemē atradās 102 sīkgruntnieku saimniecības, kuru nosaukumi vāciskajā transkripcijā ir šādi: Adsche Lahnes, Adsche Wirpes, Andser, Anger, Anschkin, Belsei vec, Bille, Bolder, Breede, Brusche, Buhmeister, Buhzen, Bumbe, Buntik, Dambe, Diezmann, Dihke, Dreye, Dsirre, Dubben, Dutsche, Eere, Felsche Janne, Felsche Krisch, Fritz jaun, Gardang, Gohbin, Grauduppe, Griwe, Grusche, Guggeneek, Jadde, Jahze, Jaunarrai, Joppe Tohpe, Juiting, Kagan, Kahrsche, Kalneneek, Keerpe, Kirre, Klaijum, Krahne, Krahtsche, Krohge, Kruhmneek al. Ruhmneek, Kruhse, Kuike, Kumstik, Labrenz, Lasche Rindes, Leite, Leye, Lipste, Magistab, Mahlei, Meschak, Mesche, Muhrneek, Needrag, Ohstup Jahke, Ohstup Uldrik, Ohsul jaun, Pahruppe, Pauke, Peene, Preesche, Pukal, Remmes, Rumbe, Saggatneek, Siggat, Sille, Skohle, Smilksche, Sossel, Spinne, Spohdre, Tehwing, Tetter Leeken, Tetter Wirpes, Tiele, Trumpe, Trusse, Uppat, Walk Wirpes, Warbul Berse, Warbul Rindes, Wehse, Wezarrai, Wetzum, Wetzweet, Wigge, Wilag, Wischker, Zaege, Zeple Uppe, Zeple Wirpes, Zooben.[2] Nomātās saimniecības un mežsargu mājas palika piederīgas muižai līdz 1920.g. Latvijas republikas Agrārajai reformai, kad kopā ar muižas zemi tika ieskaitītas valsts zemes fondā un sadalītas.
[1] Richter A. Baltisches Verkehrs- und Adressbücher. Bd. 2. Kurland – Riga, 1912, S.485
[2] Richter A. Baltisches Verkehrs- und Adressbücher. Bd. 2. Kurland – Riga, 1912, S.486