Pārgājiens Popes muižas pļavās – lielāko zālāju pārvērtības gadsimtu laikā
Popes muižas vēsturiskās 19. gs. kartes ļauj labi atšķirt vietas dabā, kuras gadsimtu laikā nav mainījušas savu saimniecisko mērķi. Kartēs labi ir atšķiramas muižas iekoptās pļavu teritorijas, kuras mūsdienās tiek izmantotas tam pašam mērķim un tādēļ gadsimtu laikā ir veidojušās kā dabas daudzveidībai nozīmīgas teritorijas, un ir patvērums daudzām īpaši aizsargājamām sugām.
Lai izzinātu dabas daudzveidību un procesus zālājos gadsimtu laikā 20. septembrī plkst. 10.00 paredzēts pārgājiens dabā no Rindas līdz Angermindes pilsdrupām. Tikšanās 10.00 pie Rindas baznīcas.
Dalība notiek bez maksas.
Aktivitāti dabā organizē biedrība “Popes muiža”.
#EGBDays2025, #EuropeanGreenBelt
Barona fon Bēra precību krēsla atgriešanās
Zlēku baznīcā 17. maijā plkst. 19:00 apmekletājus ar vēsturiskā krēsla restaurācijas procesu iepazīstinās restaurators Aigars Pilenieks.
Stāstu par baronu fon Bēru dzimtas mantojuma atrašanu un atjaunošanu izstāstīs Roberts Grinbergs.
Ar ērģeļmūziku priecēs Klāvs Berks.
Gandrīz trīs gadus ilgušais biedrības “Popes muiža” īstenotais Zlēku muižnieka precību krēsla restaurācijas projekts izdevies pateicoties Zlēku baznīcas draudzes priekšnieces Gunitas Zernevicas atsaucībai, Valsts kultūrkapitāla fonda un Zlēku draudzes mecenātu finansiālam atbalstam.
Restaurācijas darbus veica mēbeļu restaurators Aigars Pilenieks.
Krēsls, gluži nepamanīts, ilgus gadus stāvēja lauztām daļām un sašķiebies Zlēku baznīcas torņa pažobelē. Krēsla atzveltnē vien trausli bija saglabājies gada skaitlis 1886 un blāvi nospiedumi no iniciāļiem un heraldiskā vairoga.
1886.gads zīmīgs ar Zlēku muižas īpašnieka barona Frīdriha fon Bēra precībām ar ar Minnu Wilhelmīni, tādēļ krēsls tiek uzskatīts par šī notikuma precību krēslu.
Jaunā pāra precības reģistrētas Popes baznīcā, bet iespējams krēslu kā dāvanu savam kungam svētkies pasnieguši Zlēku draudzes ļaudis.
Krēsls veidots tādā pašā stilistikā kā Popes muižas ēdamzāles krēsli – historisma kokgriezumiem un rotangpalmas pinumu.
Restaurācijas procesā konsultēja mākslas vēsturnieks Imants Lancmanis, kurš atceras, ka 1960tos gados krēsls atradās Zlēku baznīcas sakristejā, un jau toreiz atzveltnes augšdaļa bija nolauzta. Mazā kastītē bija dažs detaļas, tostarp aplauzīts fon Bēru ģerbonis kokgriezumā, no kura bija izbiruši mazie kvadrātiņi no ģerboņa vairoga šaha galdiņa.
Krēslam tika atjaunotas trūkstošās kokgriezuma detaļas, zudusī augšdaļa ar fon Bēru dzimtas heraldiku, dekoratīvas koka aplikatīvās daļas. Kā arī no jauna izgatavots sēdē zudušais rotangpalmas pinums. Krēsls gatavots no ozola koka un ir veidots atbilstoši vietējās Kurzemes amatniecības tradīcijām.
Ventspils un apkārtnes muižu vēsturiskais mantojums
29.aprīlī plkst. 17:00 Ventspils Livonijas ordeņa pilī
Ar lasījumiem piedalās:
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja pētniece, Dr.hist. Mārīte Jakovļeva
Latvijas Piļu un muižu asociācijas prezidents, Mg.hist. Roberts Grinbergs
Ieeja pasākumā bez maksas
Pasākumu atbalsta Ventspils brīvostas pārvalde.
Pasākumu rīko Latvijas Piļu un muižu asociācija sadarbībā ar biedrību “Popes muiža” un Ventspils muzeju.
Kolekcijas izstāde – von Behr dzimtas heraldika
Ceturtdien, 17. aprīlī, plkst. 17.00 Gāliņciema bibliotēkā atklās izstādi “Fon Bēru dzimtas heraldika.” Izstādē būs aplūkojami 19. gadsimta gravīru oriģināli un biedrības “Popes muiža” restaurētās vēsturiskās mēbeles no Ventspils apkārtnes muižām, kuru dekoratīvajās daļās kokgriezumos atveidots baronu fon Bēru ģerbonis ar ejošu lāci.
Latvijas piļu un muižu asociācijas prezidents Roberts Grinbergs šādu tematisku Kurzemes muižnieku dzimtas ģerboņu kolekciju veido jau vairāk nekā desmit gadus, papildinot Popes muižas zinātnisko krājumu un vēsturisko mēbeļu kolekciju. Kolekcijas izstāde vēsta par dzimtas simboliskā lāča spēku izdzīvot cauri gadsimtiem un turpināt soļot augsti paceltu galvu.
Viens no centrālajiem izstādes objektiem būs Zlēku muižas īpašnieka Frīdriha fon Bēra precību krēsls, kas tikko atgriezies no restaurācijas.
Vēl aizvien mūsdienās fon Bēru dzimtas heraldika ir saglabājusies Popes muižas kungu mājas griestu dekoratīvajos dzimtas alianses ģerboņu kokgriezumos. Ģerbonis ar lāci saglabājies arī Popes baznīcā virs ieejas un altāra kokgriezumos, kā arī baznīcas durvju atslēgas cauruma apkalumā un vēja rādītājā virs Popes muižas Medību pils un Cīravas baznīcas.
Kokgriezumos veidotais lācis sastopams arī Zlēku, Ugāles, Ēdoles un Vērgales baznīcu interjeros, Ēdoles pils un Vērgales muižas kungu mājas fasādē stiprinātos akmens ciļņos, Popes baronu kapsētas vārtos un Ugāles baronu kapsētas kapu plāksnēs. Ģerbonis atveidots arī reljefā uz vēsturiskajām parka vāzēm, kas saglabājušās Popē un Ēdolē.
Rundāles pils muzejā 2014. gada tika atklāta ekspozīcijas telpa, kas veltīta fon Bēru dzimtai Kurzemē. Šajā ekspozīcijā izvietotajos portretos arī ir iegleznoti fon Bēru dzimtas ģerboņi, bet vitrīnā aplūkojams stikla pokāls ar tajā gravētu lāci ģerbonī. Arī Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājumā sastopams kokgriezumā veidots heraldiskais lācis no Piltenes baznīcas patronāta sola. Savukārt Ventspils muzeja krājumā saglabājusies lāča galva, kas savulaik rotājusi Zlēku muižas teātra mājas ieejas vārtus. Ģerbonis ticis izmantots arī lakas zīmogos, kas saglabājušies muzeja un arhīva krājumos uz muižnieku dokumentiem.
Izstādi Gāliņciema bibliotēkā varēs apskatīt no 17. aprīļa līdz 17. maijam.
Ventspils apriņķ dzimt svētk
Aicinam kopā visus Ventspils apriņķa dzimtu pētniekus, lai dalītos zināšanās, pieredzē un materiālos par Ventspils apkārtnes dzimtu pētīšanu.
3.maijā plkst. 12:00 Ventspils Piejūras brīvdabas muzeja jaunajā ēkā aicinām uz informatīvu pasākumu “Ventspils apriņķ dzimt svētk”.
Pasākuma programma:
Ventspils apriņķa uzvārdu izcelsme un izplatība – demogrāfs Ilmārs Mežs
Ventspils muzeja krājuma izmantošana dzimtas vēstures pētīšanā – Ventspils muzeja Krājuma glabātājs Kaspars Puriņš
Senču meklēšana četros gadsimtos – Ventspils apkārtnes dzimtu ģenealoģijas veidotāja Inese Sila
Pasākumu rīko Latvijas Piļu un muižu asociācija sadarbībā ar biedrību “Popes muiža” un Ventspils muzeju.
Pasākumu atbalsta Ventspils Brīvostas pārvalde un Valsts Kultūrkapitāla fonds.
Biedrības “Popes muiža” īstenotais projekts “Dabas liegums “Ances purvi un meži”: Bioloģiskās daudzveidības atjaunošana un nākotnes ieceres” ir ieguvis finansiālu atbalstu no BESTbelt iniciatīvas.
Fotoizstāde “Popes muižas nakts noslēpumi”
Izstādē eksponēti sešu Latvijas fotoklubu un arī individuālu fotogrāfu darbi, kas tapa īpašā Pēterdienas fotoplenērā Popes muižā, šovasar 29.jūnijā. Plenēra norisē nozīmīgs bija vietas – Popes muižas un laika – nakts konteksts. Izstādi organizē Ventspils novada fotoapvienība “Kursa”
Kultūrvieta Kurzemē 2023.
Biedrību “Popes muiža” veido septiņi vietējie entuziasti, kuri gādā par Popes muižas atjaunošanu, sākot ar vēsturiskām izpētēm līdz pat apjomīgiem rekonstrukcijas darbiem. Biedrības entuziasti, kopsolī ar vēsturniekiem, Popes pamatskolu, kultūras darba organizatoriem un vietējiem iedzīvotājiem, rūpējas un pastāv par šīs vietas saglabāšanu, attīstīšanu un popularizēšanu, parādot ikvienam ka Popes muiža ir vērtība.
Par “Lielā Jēkaba” kultūrtūrisma nomināciju šogad tika izvēlēta “Kultūrvieta Kurzemē”, meklējot jaunas un neparastas vietas, kas izceļ vietas kultūrvides stāstu – seno un moderno. Nominācijas 8 nominantu vidū Dienvidkurzemē bija Mākslinieku rezidence “Pair” Pāvilostā un kultūras nams “Wiktorija” Liepājā, atjaunotnes procesā esošā Popes muiža Ventspils novadā un restorāns un kokteiļu bārs “Silrak” Ventspilī, kas aicina ne vien uz izklaidēm, bet arī uz dažādiem spēļu vakariem, industriāli mākslinieciskais Kaļķu kvartāls Kuldīgā un Saldus novadā esošais “Kultūršķūnis” dzelzceļa stacijā “Airītes”, Ragaciema sedums Tukuma novadā, kur pulcējas ne vien zvejnieki, bet arī floristi un radošie ļaudis, un Talsu vecpilsētā esošā kultūrvieta “Kurte”, kas apbur ar senatnīgo šarmu un mazpilsētai raksturīgo vienkāršību.
Biedrība “Popes muiža” sadarbībā ar Latvijas Piļu un muižu asociāciju otro Ventspils novada svētku laikā Popes muižas zirgu stallī no
plkst. 15/oo līdz 18/oo
veido notikumu “Īsa pamācība Ventspils novada muižu mīlēšanā”, kura laikā būs iespēja izzināt Ventspils novada vēsturisko muižu likteņus cauri laikiem.
Svētku laikā Popes muižas pagalmā ikvienam būs iespēja iepazīt dažādās amatu prasmes, piemēram, kalēja uzraudzībā izgatavot piekariņus, iemācīties vērpt dziju, izveidot skaistu sīpolu virteni, turot rokās ģitāru, nospēlēt dažus akordus. Turpat notiks mājražotāju tirdziņš, kurā varēs iegādāties arī gardus ēdienus.
Muižas alejā līdz estrādei būs apskatāmi Ventspils novada mākslinieku darbi, kurus radījuši ne tikai pieaugušie, bet arī bērni. Šajā ceļa posmā būs pieejama arī vizināšanās zirgu ratos.
Savukārt, plkst. 18/oo Popes estrādē sāksies svētku koncerts, kurā uzstāsies novada amatiermākslas kolektīvi un Ainars Bumbieris, pēc tam kopā ar viņu varēs atpūsties zaļumballē, kad muzicēs arī pūtēju orķestris “Ugāle”.
Sestdien, 2. septembrī Popē notiks Ventspils novada svētki, kuru laikā biedrība “Popes muiža” aicina piedalīties sentimentālās izstādes “Autosports Ventspils novadā” veidošanā.
Aicnām uz pasākumu Popē atvest parādīt savu sacīkšu autoņu, čempiona kausus un medaļas, nozīmes vai karogus. Aicinām dalīties ar savām jaudīgām atmiņām no aizvadītajām sacensībām un parādi foto. Kopā rekonsturēsim stāstu par pagājušā gadsimta auto sporta vēsturi Ventspils novadā.
Popē turpina tikties radošie
Popes muižā strādās gleznotāji, bet ceturtdienas, 27. jūlija, vakarā ikviens gaidīts garīgās mūzikas koncertā “Lux Aeterna” – muzicēs ansamblis “Mirgo”.
Ceturtdienas, 27. jūlija, vakarā uz mūsdienu un senās garīgās mūzikas a cappella koncertu “LUX AETERNA” Popes ev. luteriskajā baznīcā aicina starptautisku atzinību guvušais ansamblis “Mirgo”. Pirms un pēc koncerta būs apskatāma daļa no gleznotāju Ievas Rupenheites, Jāņa Kupča, Kristīnas Keires un Daigas Krūzes plenēra laikā tapušajiem darbiem, viņi Popes muižā uzturēsies un strādās no 24. jūlija. Kopizstāde tiks atklāta šī gada Kurzemes dzejas dienās 9. septembrī Pārventas bibliotēkā Ventspilī. Sākas darbs pie izrādes “Rāhele, es tevi atceros”, kas taps pēc Lauras Vinogradovas dzejas darba “Rāheles dziesmas” motīviem.
“Koncertā skanēs dažādu laikmetu un tautību komponistu garīgā mūzika sieviešu balsīm. Būs arī Ešenvalda Lux Aeterna, bet šī dziesma ir arī jauktajam sastāvam. Šoreiz kopējā noskaņa būs meitenīgāka, trauslāka, varbūt var teikt – mirguļojošāka!” gaidāmo īsi ieskicē ansambļa “Mirgo” pārstāve, mūziķe Ieva Tālberga. Savukārt multimāksliniece Ieva Rupenheite, vaicāta ar kādām sajūtām gaida gleznošanas plenēru Popē, teic: “Esmu priecīga, ka biedrība Popes muiža uzrunāja mani. Šī vieta ar parku un biedrības jaudu, ko tā jau ir paveikusi muižas atjaunotnes labā, ir ļoti vilinoša. Būs prieks gleznot un ceru nepievilt!”
Taču jūlija pēdējā nedēļā uz pirmo tikšanos kopā sanāks arī ebreju tautas traģēdijai veltītās izrādes “Rāhele, es tevi atceros” radošā komanda – režisore Maija Kalniņa, mūziķe Ievai Tālberga, dejotāja Elīna Lankovska-Ķeķe, rakstniece Laura Vinogradova – un grāmatu māksliniecei Katrīna Vasiļevska. Darbs pie finansējuma rašanas vēl turpinās, taču plānots, ka 9. decembrī Sabiles mākslas namā, kas reiz bija sinagoga, piedzīvosim pēc Lauras Vinogradovas dzejas cikla“Rāheles dziesmas” motīviem tapušo pirmizrādi, bet 2024. gadā arī grāmatas iznākšanu. Dzejas darbs autorei tapis pandēmijas laikā, pastaigājoties Biķernieku mežā Rīgā, kurā atrodas viens no Holokausta memoriāliem Latvijā. “Dzīve parāda, ka par vēstures notikumiem ir jārunā, jo tie mūs māca. Varbūt tie tik drastiski neatkārtojās fiziskā plānā, bet emocionāli mēs tos piedzīvojam atkal un atkal,” teic rakstniece Laura Vinogradova un turpina: “Pandēmijas laikā mēs atkal kādā brīdī sākām šķirot un dalīt. Cilvēku no cilvēka nevar atdalīt – esi vai neesi vakcinēts, esi vai neesi ebrejs, esi vai neesi ar brīviem līdzekļiem miljonu apmērā. Uzrakstītais ir arī mana atvainošanās. Es vakcinējos, bet pieļāvu, ka citi cilvēki koncerta laikā stāv aiz žoga. Es klusēju, pieļāvu, ka tas notiek.” Viņa piebilst, ka ar saviļņojumu gaida radošās komandas tikšanos Popē: “Manī ir milzīgs prieks, ka ir cilvēki, kas grib šo stāstu izstāstīt no visas sirds, ar īstām emocijām.”
Likumsakarīgs ir jautājums – kas gan kopīgs Pārventas bibliotēkai Ventspilī, Sabiles Mākslas namam un Popes baznīcai, muižai? Ikviena no šīm vietām ir bagāta ar saturīgu notikšanu un kāds pavediens no tiem aizved pie festivāla VĀRTI, kas kopš 2016. gada norisinājās Ventspils novada Popes pagastā. Lai arī festivāls ir noslēdzies, tajā aizsāktais turpinās jaunos projektos, kurus turpina atbalstīt festivāla lieldraugi: uzņēmējs Viesturs Tīle , SIA “Kurekss”, SIA “ARB Pope”, SIA “Bucher Municipal”, SIA “Molits”, “Citro” Popes veikals un SIA “AA & CO”, SIA “Jāņlejas”, bet Kurzemes dzejas dienas atbalsta Ventspils brīvostas pārvalde.
“Festivālu VĀRTI iesākām ar mērķi ieskandināt ilgus gadus klusējošo un degradēto Popes brīvdabas estrādes teritoriju, mūs sadzirdēja. Otrajā gadā šim mērķim pievienojās vēl viens – vēlme piedzīvot domāšanas saullēktu, vienlaikus simboliski atjaunojot padomju gados aizmūrēto Popes muižas austrumu ieeju un vēsturisko verandu. Uz šo vēl esam ceļā. Tas, kas aizsākās festivālā VĀRTI, proti, vēlme apvienot arī it kā sākotnēji šķietami nesaderīgo – vēsturisko un laikmetīgo, profesionālo un amatiermākslu, dziesminieku mūziku un roku, – šobrīd turpinās nākamajos projektos. Darām nevis tādēļ, ka pienākums liek, bet, kā saka Imants Ziedonis – sirdsjo!” uzsver biedrības “Popes muiža” un biedrības “Siets” pārstāve Dace Vašuka.
“VĀRTU plūsmā arvien mijušies estrādes un muižas akcenti. Šogad pārliecinoši sevi atkal piesaka mūsu vēlme piedzīvot domāšanas saullēktu ar to saprotot arī dažādu kolektīvo pagātnes traumu dziedināšanu. Aizmūrētajā muižas austrumu ieejā saskatām līdzību ar cilvēka sirdi, kas pie lielām sāpēm aizveras un to nevar un nedrīkst atvērt ar varu. Varbūt tāpēc Popes muiža pirmo reizi piedzīvos mākslinieku plenēru, varbūt tāpēc baznīcā izskanēs koncerts, kura nosaukums, tulkojot no latīņu valodas, ir – Mūžīgā gaisma, varbūt tāpēc ķeramies pie Popē dzimušās rakstnieces Lauras Vinogradovas Rāheles dziesmām,” piebilst viena no notikumu līdzrīkotājām Ilze Meiere.
Notikumu producents: www.festivalsvarti.lv. Kurzemes dzejas dienas rīko Ventspils Galvenā bibliotēka sadarbībā ar Starptautisko Rakstnieku un tulkotāju māju un citām Ventspils kultūras iestādēm, kā arī – biedrību “Siets”.
Stūrakmens turpinājumam
Sadarbībā ar Biedrība Mantinieki, kas darbojas Saldus un Brocēnu pusē, ir īstenots projekts “Stūrakmens turpinājumam”. Projektā tika iesaistītas četras aktīvas sabiedriskās organizācijas no Kurzemes, kurām bija iespēja piedalīties dažādās informatīvās nodarbībās, bet projekta noslēgumā šo četru organizāciju mājvietā tika uzstādīti stūrakmeņi, kas simbolizē sabiedrisko iniciatīvu.
Kad uz Popes muižu atceļoja viens no četriem stūrakmeņiem, Popes skolēnus iepazīstinājām ar nevalstisko organizāciju darbu un ar piemēriem rādījām līdzšinējo veikumu sabiedriskā kārtā Popes muižā.
Popes muižā mantojuma saglabāšana un attīstība šobrīd ir atkarīga no sabiedrības iesaistes un ieguldījuma, tādēļ būtiski ir ieinteresēt arī jauniešus, lai iesāktajam darbam Popes muižā būtu turpinājums arī nākotnē.
Biedrības “Mantinieki” projektu “Stūrakmens turpinājumam” finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
7. oktobris – Fon Bēru dzimtas vāzes atgriešanās Popes muižas dārzā
Piemineklis sabiedriskai iniciatīvai
Popes muižas dārzu pēc simts gadiem atkal rotās dekoratīva ziedu vāze, uz kuras atveidota baronu fon Bēru dzimtas heraldika.
Šī projekta īstenošanā būtiska nozīme bija ļoti plašajam sabiedrības atbalstam, kas ļāva projektu īstenot vēl sekmīgāk. Atbalstītāji ir ne tikai vietējie popiņi, bet patiesi visi, kas apzinās kultūrvēsturiskā mantojuma nozīmi un novērtē līdz šim Popes muižā paveikto.
Šajā projektā par iesaisti sakām paldies ļoti daudziem, arī Ēdoles pagasta pārvaldei, kas neatteica savu palīdzību.
Bet gluži ar pretēju attieksmi sevi parādīja Ventspils novada pašvaldības vadība. Apzināti vilcinot laiku, deputāti no Latvijas Zemnieku savienības un Nacionālās apvienības balsoja PRET. Tas šķiet vēsturē ir pirmais precedents Ventspils novada pašvaldībā, kad tiek noraidīts lūgums atbalstīt sabiedrisku iniciatīvu pašvaldības teritorijas labiekārtošanā, tūrisma veicināšanā un kultūras mantojuma saglabāšanā un popularizēšanā.
Tā ir kā nenovīdīga atmaksa, ka rūpējamies par pašvaldībai nevajadzīgiem valsts nozīmes pieminekļiem. Par to, ka darām sabiedriskā kārtā to, ko nespēj paveikt pašvaldība. Par to, ka atļaujamies teikt, ko redzam un domājam.
Tādēļ šī vāze Popes muižas priekšdārzā ir ieguvusi jau pavisam plašāku jēgu un nozīmi. Tā vairs nebūs tikai vēsturiska detaļa ar dekoratīvu funkciju, bet jau simbols nākotnei. Simbols, kas ļaus ar vēl dedzīgāku sparu pārvarēt nejēdzību un pretdarbību, darot darbu sabiedriskā kārtā, no sirds cienot un sargājot kultūrvēsturisko mantojumu Ventspils novadā.
Uz tikšanos atklāšanas pasākumā!
Šādas vāzes vēsturiski ir rotājušas visus Bēru dzimtas īpašumus Kurzemē – Popes, Ēdoles, Zlēku un Ugāles muižās. Taču līdz mūsdienām pilnā apjomā vāze saglabājusie vairs tikai Popes muižā.
Vāzes atgriešanās būs labs iemesls, lai jau šī gada rudenī varētu atkal svinēt Dārza svētkus Popes muižā.
Projekts tiek īstenots ar LEADER pieejas atbalstu. Projekts tika iesniegts biedrības “Ziemeļkurzemes biznesa asociācija” izsludinātajā atklātā projektu iesniegumu pieņemšanas 12. kārtā Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai finansētās Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020.gadam apakšpasākumā “Darbību īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju” ietvaros.
13. augusts – Popiņu dzimtu svētki
Popes muižā tika svinēti popiņu dzimtu svētki, turot godā popiņu valodu, pētot dzimtas, uzvārdus, mājas un ļaudis
13.augustā jau no plkst.12:00 ikviens popiņu pēctecis ir aicināts uz Popes muižu, lai kopīgi veidotu popiņu dzimtas koku mežu, saklausītu senču valodu, pētītu dzimtas saknes un senās kartēs atrastu senču mājvietas.
Latviskās un lībiskās kultūras sintēzes fenomens – Popes muižas kultūrtelpa izceļas ar savu unikalitāti dažādos kultūrvēstures aspektos. Viens no redzamākajiem ir arhitektūra un māksla, jo Popes muiža ir Latvijā lielākā valsts nozīmes kultūrvēsturiskās muižas apbūve, kurā ietilps – 16 valsts nozīmes arhitektūras un 11 valsts nozīmes mākslas pieminekļi.
Taču vēl unikālāki ir Popes muižas ļaudis – popiņi, kas 58 080 hektāru plašajā muižas teritorijā dzīvojuši gadsimtiem ilgi un runājuši šai vietai raksturīgajā valodā – lībiskā dialekta Popes izloksnē.
Mūslaikos lielu ietekmi popiņu valodā ir atstājusi literārā valoda, tādēļ īstenos popiņus var sadzirdēt reti, bet paliekoši ir māju vārdi, vietvārdi un jo īpaši popiņu uzvārdi, kurus var atpazīt daudzviet pasaulē.
Popiņu dzimtu svētkos par popiņu valodu stāstīs un ļaus to sadzirdēt – Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta pētniece – Daira Vēvere, par Popes muižas baznīcgrāmatām un mācītāju dzimtām izstāstīs Ances novadpētniece Selga Puriņa, par popiņu agrāko laiku netikumiem apkopojumu no preses ir veikusi Ventspils apkārtnes dzimtu pētniece Agate Lūse, bet Dr.philol. Juris Millers iepazīstinās ar zinātniskās monogrāfijas “Manas dzimtas vēsture” I daļas pētījuma rezultātiem, kas skar Popes muižu un Knautu (fon Knautu) dzimtu
Pasākumā ikvienam būs iespēja konsultēties ar lietpratējiem dzimtas vēstures izpētē, dalīties pieredzē un informācijā, kā arī senajās Popes muižas kartēs un dokumentos atrast savas dzimtas vēstures izpētei ko noderīgu.
Popiņi ir aicināti uz pasākumu ņemt līdzi senās senču fotogrāfijas, lai tās varētu digitalizēt un veidot kopīgu popiņu dzimtu foto albumu.
Pasākumu rīko biedrība “Popes muiža”, atbalsta “Kurzemes plānošanas reģions” un Popes pamatskola. Dalība pasākumā ir bez maksas.
1. jūlijs – Dārza svētki Popes muižā
Dārza svētki Popes muižā 1. jūlijā sāksies jau no plkst. 18:00 ar stādu tirdziņu muižas staļļa pagalmā, muižas apbūvi būs iespēja apskatīt arī braucot zirga pajūgā, bet zem dižskābarža zariem būs iespēja baudīt atspidzinājumus. Ikvienam dabas mīļotājam plkst. 18:00 būs iespēja doties izzinošā pastaigā pa Popes muižas parku un aleju apskatīt dižkokus un retās koku un augu sugas.
Uz skatuves muižas priekšdārzā no plkst. 20:00 popiņiem tīkamās tautasdziesmas izdziedās Popes folkloras kopa “Pūnika”, bet ar dzejas un dziesmu programmu “365” klausītājus priecēs Guntars Račs un draugi.
Pārgājiens Popes muižas parkā un alejā, apskatot dižkokus, paredzēts arī 2. jūlijā plkst. 15:00 un 18:00.
Pasākumu organizē “Biedrība” Popes muiža sadarbībā ar Latvijas piļu un muižu asociāciju akcijas “Vesturisko parku un dārzu dienas 2022” ietvaros, atbalsta Ventspils novada pašvaldība, zemnieku saimniecība “Bērziņi” Popē.
2022. gads
2021. gads
2021. gada 21. augusts
2020. gada 12. septembris
2020. gads
2019. gads
2018. gads
2018. gada 20. oktobris
2018. gada 22. marts
2016. gads
2016. gada 10. septembrī