27. februāris 2023. gads.
Milzu pateicība Valsts kultūrkapitāla fonds, kas ir atbalstījis biedrības “Popes muiža” iesniegto projektu par Popes muižas klēts arhitektoniskās un mākslinieciskās izpētes veikšanu.
Popes muižas klēts
– Datējums: 18.gs.
– Arhitektūra: Baroks.
– Statuss: Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Nr. 6947 un daļa no valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa – Popes muižas apbūve Nr. 6939.
– Viena no sešām ēkām, kas veido Popes muižas centrālo apbūvi.
– Klētij nav īpašnieks, bet atrodas uz pašvaldības zemes.
– Klēts nav reģistrēta Valsts zemes dienesta kadastrā.
– Klēts atrodas uz Ventspils novada pašvaldības īpašumā esošas zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 9856 003 0417, Popes pagastā, kas, pamatojoties uz 27.04.2016. Ventspils novada domes Projektu, investīciju un būvniecības komisijas sēdes (protokols Nr.13) lēmumu, tika atdalīts no nekustamā īpašuma “Ābeļkalni”, kadastra Nr.9856 003 0288, izveidojot jaunu kadastra objektu “Klēts”. Minētā zemes vienība nav kadastrāli uzmērīta.
– Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde Kultūras pieminekļu konservācijas un restaurācijas programmas nolikums paredz, ka finansējums var tikt piešķirt tikai ēkas īpašniekam vai valdītājam, kas Popes muižas Klēts gadījumā nav. Tādēļ uz finansējumu ēkas glābšanai, konservācijai vai izpētei pretendēt nav iespējams.
– Šo septiņu gadu laikā Ventspils novada domes vadība Klēts īpašumtiesību jautājumu ir mērķtiecīgi atlikusi un ignorējusi. Šī apzinātā un tīšā rīcība ir sekmējusi valsts nozīmes kultūras pieminekļu tehniskā stāvokļa pasliktināšanos līdz avārijas situācijai.
– Pēdējais, ko vēl var pagūt ir veikt Popes muižas Klēts arhitektonisko un māksliniecisko izpēti, lai brīdī, kad ēkas vairs nebūs, tās kultūrvēsturiskā vērtība un nozīme būtu fiksēta izpētes dokumentos.
– 2022. gada septembrī ēkai tika aplikts žogs, lai pasargātu tuvējās skolas audzēkņus no nelaimes gadījumiem, ko var izraisīt ēkas brūkošais jumts.
30. janvāris 2022. gads.
Kamēr janvāris ar sniega vētrām turpina būt nesaudzīgs, tikmēr marts solās nākt ar jaunām ziņām no Kurzemes rajona tiesas
Ir situācijas, kad valsts nozīmes arhitektūras pieminekli nespēj nosargāt ne ar valsts likumu tam noteiktais īpašais statuss, ne arī sabiedrības skaļie centieni un labā griba.
Popes muižas klēts ir viena no senākajām celtnēm Ventspils novadā. Ēkai nav īpašnieka, ēka nav reģistrēta Valsts zemes dienesta kadastrā, bet zeme uz kuras tā atrodas pieder Ventspils novada pašvaldībai.
Kopš 2016. gada biedrība “Popes muiža” ir vairākkārt vērsusies ar lūgumu pie vietējās pašvaldības un atbildīgajām valsts institūcijām, lai risinātu šo absurdo situāciju.
Šeit vienīgais likumīgais risinājums ir pašvaldībai kā zemes īpšniekam veikt šīs ēkas īpšumtiesību sakārtotošanu. Taču, pašvaldība to nevēlas, jo tad par šī īpašuma glābšanu tai būs jauzņemas atbildība.
Lai Popes muižas klēts netiktu iznīcināta gļēvu ierēdņu rīcības dēļ, biedrība vērsās pēc palīdzības Valsts kontrolē.
Pēc Valsts kontroles veiktās pārbaudes ir panākts, ka Ventspils novada pašvaldība ir iesniegusi tiesā prasību, lai valsts nozīmes arhitekturas piemineklis Klēts tiktu atzīts par bezsaimnieka mantu. Tiesa šo jautājumu plāno izskatīt šī gada martā.
No tā, kāds būs tiesas lēmums, ir atkarīgs vai Popes muižas klēts nākotnē turpinās būt daļa no vēl nepazaudētā mūsu kultūrvēsturiskā mantojuma.
14. marts 2018. gads.
Popes muižas kultūrvēsturiskajā apbūvē ietilpstošā Popes muižas klēts, kopš 1998.gada ir iekļauta valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, kā Valsts nozīmes kultūras piemineklis Nr.6947.
Kopš 2016. gada biedrība “Popes muiža” regulāri rosina Ventspils novada pašvaldību risināt jautājumus, kas saistīti ar klēts ēkas sakārtošanu. Vienā no tikšanās reizēm ar novada pašvaldības vadību tika secināts, ka zeme uz kuras ēka atrodas pieder pašvaldībai, taču pašas ēkas īpašumtiesības nav sakārtotas. Tā paša gada rudenī pēc Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas pasūtījuma tika veikta Popes muižas klēts lāzerskanēšana un 3D modeļa izsreāde, kā rezultātā tika konstatēts, ka ēka ir sliktā tehniskā stāvoklī, bet savu kultūrvēsturisko vērtību zaudējusi nav.
Šī gada sākumā biedrība “Popes muiža” vērsās pie Ventspils novada pašvaldības ar lūgumu izskatīt jautājumu par īpašumtiesību sakārtošanu, lai būtu iespējas veikt darbus, kas saistīti ar šī kultūras pieminekļa neatliekamu glābšanu.
Ventspils novada pašvaldība ir uzsākusi šī jautājuma tālāku virzību un šobrīd to skaidro šādi:
Valsts zemes dienesta Nekustamo īpašumu valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk tekstā – NĪVKIS) būve – klēts, kas ir Valsts nozīmes kultūras piemineklis Nr.6947 nav reģistrēta. Klēts atrodas uz zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 9856 003 0417, Popes pagastā, kas pamatojoties uz 27.04.2016. Ventspils novada domes Projektu, investīciju un būvniecības komisijas sēdes (protokols Nr.13) lēmumu tika atdalīts no nekustamā īpašuma “Ābeļkalni”, kadastra Nr.9856 003 0288, izveidojot jaunu kadastra objektu “Klēts”. Minētā zemes vienība nav kadastrāli uzmērīta un 2018.gadā pašvaldības budžetā šai darbībai līdzekļi nav paredzēti.
Pašvaldības rīcībā ir informācija un dokumentu kopijas, kuras apliecina, ka pēdējais zināmais Klēts (graudu noliktava) valdītājs ir bijusi paju sabiedrība “Pope”, kuras bilancē Klēts un visas ēkas, kas ietilpa nekustamā īpašuma “Ābeļkalni” sastāvā, ir atradušās līdz 2003.gada novembrim. Paju sabiedrība “Pope” 27.11.2003. sastādījusi šo pamatlīdzekļu norakstīšanas aktu, kurā norakstīšanas iemesls minēts – īpašuma dokumentu trūkums. Kopš 2004.gada PS “Pope” ir reorganizēta par SIA “Jaunpope”, reģistrācijas Nr.41203001508, kuras vadība neatzīst minēto ēku piederību un neveic to apsaimniekošanu. Ventspils novada pašvaldībai šīs ēkas nekad nav nodotas un grāmatvedības bilancē nav bijušas.
Atbilstoši Civillikuma 930. pantam bezīpašnieka nekustamais īpašums piekrīt valstij. Pašvaldība kā ieinteresētā persona ir tiesīga sniegt tiesā civilprasību par juridiskā fakta konstatēšanu – šo ēku atzīšanu par bezsaimnieka mantu, kas ņemot vērā izklāstīto un pamatojoties uz likuma “par pašvaldībām”14.panta, pirmās daļas 4.punktu un 15.panta pirmās daļas 5.punktu, arī tika nolemts 2018.gada 18.janvāra Ventspils novada domes Nekustamo īpašumu apsaimniekošanas un komunālo jautājumu komitejas sēdē (protokols Nr.1).
Šobrīd tiek pieprasīti dokumenti no valsts institūcijām (ZD, VZD, arhīva), kuri pievienojami prasības pieteikumam tiesā par atzīšanu par bezīpašnieka mantu, kas piekritīga valstij.
Ir pagājuši seši gadi, kopš Ventspils novada pašvaldībai tika iesniegts pirmais rosinājums un lūgums risināt Popes muižas bezsaimnieka ēku īpašumtiesību jautājumu.
Šo sešu gadu laikā Ventspils novada domes vadība šo jautājumu mērķtiecīgi atlikusi un ignorējusi. Šī apzinātā un tišā rīcība ir sekmējusi valsts nozīmes kultūras pieminekļu tehniskā stāvokļa pasliktināšanos lidz avārijas situācijai.
Pēc biedrības nosūtītā iesnieguma, 2018 gada 18. janvāra Ventspils novada domes Nekustamo īpašumu apsaimniekošanas un komunālo jautājumu komitejas sēdē tika nolemts šo jautājumu sakārtot.
Bet pašvaldības vadītājs komitejas sēdē nolemto nobremzēja un rīcība tālāk nesekoja.
Sekoja kārtējie biedrības iesniegumi. 2020.gada 23. janvāra Ventspils novada domes Nekustamo īpašumu apsaimniekošanas un komunālo jautājumu komitejas sēdē tika pieņemts lēmums, pirms veikt Popes muižas bezsaimnieka ēku īpašumtiesību sakārtošanu, līdz 2020. gada 31. jūlijam izstrādāt Popes muižas attīstības stratēģiju.
Stratēģijas izstrādei pašvaldība izveidoja darba grupu un tā darbu uzsāka 2021. gada 18. martā. Taču atkal! Pēc 2021. gada 23. septembra domes komitejas sēdes, pašvaldības vadība šīs darba grupas darbu pārtrauca. Un stratēģija nav izstrādāta vēl aizvien.
2021. gada rudenī biedrība nosūtija lūgumu Valsts kontrolei izskatīt šo pašvaldības apzināto bezdarbību.
Valsts kontrole lietā panāca virzību un pašvaldībai tika uzdots pienākums pildit tai noteiktās funkcijas!
2022. gada 21.martā Kurzemes rajona tiesa rakstveida procedūrā skatīs Ventspils novada pašvaldības iesniegto prasību par Popes muižas klēts īpašumtiesībām.
21. martā paredzētā tiesa tika pārcelta, tiesneses darba nespējas dēļ.
Jaunais lietas izskatīšanas datums nozīmēts 2022. gada 11. aprīlī.
2022. gada 11. aprīlī civillieta tika izskatīta rakstveida procesā.
Tiesas spriedums būs pieejams 2022. gada 11. maijā.
Gaidām tiesas lēmumu par klēti un pašvaldības iesniegtās prasības tiesā arī par pārējām bezsaimnieka kultūrvēsturiskajam ēkām Popes muižā!
Tiesa darījusi zināmu lietas pilno lēmumu arī biedrībai “Popes muiža”
Ventspils novada pašvaldība lūdz konstatēt faktu, ka “Klēts” ir Latvijas valstij piekrītoša bezīpašnieka manta.
Popē ierodas Latvijas Republikas Kultūras ministrs, lai runātu par trīspusējas sadarbības iespējām Popes muižas attīstībā!
Ar Kurzemes rajona tiesas 2022.gada 11.maija lēmumu lietā ir izbeigta tiesvedība.
Pieteikumā nav norādīts, kādas pieteicējas mantiskas vai nemantiskas tiesības radīsies, grozīsies vai izbeigsies fakta konstatēšanas rezultātā, nav pamatota juridiska fakta konstatēšanas nepieciešamība.
Atzīstot būvi par bezīpašnieka mantu (lietu), īpašuma tiesības uz to radīsies valstij, nevis pieteicējai, pieteikums faktiski ir celts valsts interesēs, kura pieteicēju uz to nav pilnvarojusi.
No lietas materiāliem nav redzams, ka Ventspils novada pašvaldība būtu mēģinājusi šo īpašumu iegūt sev.
Par Kurzemes rajona tiesas 2022.gada 11.maija lēmumu Ventspils novada pašvaldība iesniegusi blakus sūdzību, lūdzot to atcelt un nodot lietu jaunai izskatīšanai Kurzemes rajona tiesai.
Lēmumā nepamatoti norādīts, ka pieteicēja nav pierādījusi tiesības iesniegt pieteikumu par būves īpašuma tiesību atzīšanu valstij.
Ventspils novada pašvaldībai kā zemes, uz kuras atrodas uzceltā būve, īpašniecei, pildot savas kompetences ietvaros tai deleģēto nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanas funkciju, ir tiesiski aizsargājama interese nodrošināt, lai tiktu sakārtots uz tās zemes esošās ēkas ar nenoskaidrotu piederību jautājums un nekustamais īpašums būtu pienācīgi apsaimniekots.
Konkrētajā gadījumā nav strīda, ka būve nevienam nepieder un nav noskaidrojams šīs ēkas īpašnieks, kas ir konstatējams pēc būtības izskatot civillietā. Ventspils novada pašvaldībai šajā lietā ir prasījuma tiesības, jo tās teritorijā un uz tai piederošā zemesgabala atrodas būve, kurai nav sakārtotas īpašumtiesības.
Ventspils novada pašvaldība turpina apzināti vilcināt laiku, lai Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis pēc iespējas ātrāk sabruktu un nebūtu pr to jāuzņemās atbildība.