23.oktobris 2023. gads.
Popes muižas parkā atjaunoti vēsturiskie pastaigu celiņi
Šķiet neatrast tādu popiņu, kurš nebūtu piedalījies Popes muižas vēsturiskā parka sakopšanā. Tā jau kopš laika, kad muižas dārznieku aizstāja skolēni, kas ik mācību gadu lielākās un mazākās talkās lasīja kritušos zarus un tā līdz šodienai, kad par muižas parka kopšanu mērķtiecīgi gādā vietējā biedrība.
Gadu no gada tiek gādāts, lai neaizaug lauces, lai tiek izņemti kritušie koki, atjaunoti akmens krāvuma tiltiņi un grants celiņi.
Šogad ir izdevies atjaunot vēl kādu posmu no vēsturiskā pastaigu celiņa, ļaujot parkam būt vēl pieejamākam un izstaigāt to sausām kājām.
Tā kā Popes muižas parks ir Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis un vienlaikus īpaši aizsargājamā dabas teritorija, tad veicamiem darbiem iepriekš tika saņemta atļauja no Dabas aizsardzības pārvaldes un Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde.
Projektu realizē un finansē biedrība “Popes muiža”, līdzfinansējumu nodrošināja Ventspils novada pašvaldība projekta konkursa “Mēs savā novadā 2023.” ietvaros. Šai reizē lielu paldies sakam arī Aldim Pavlovskim, Didzim Bērziņam un Aigaram Jaunķierpim.
30.jūnijs 2023. gads.
Izplēš saknes Popes muižas alejas kokiem
Tādi tie koki. Gadsimtiem seni. Tos stādījuši mūsu senči un mums ir tā laime redzēt tos izaugam. Koki, kuru ēna karstā vasarā veldzēja zirgus pēc tālā ceļa. Koki, kas ziemā neļāva ceļu aizputināt ar sniegu. Koki, kas ir mājvieta retiem putniem un kukaiņiem. Koki, kas spēj sajūsmināt katrā gadalaikā.
Gadsimtiem ilgi nevienam neradās doma ņemt rokā zāģi vai darbināt traktoru, lai nozāģētu un izplēstu šiem kokiem saknes. Bet laiki mainās.
Tā mēs te stāvam. Gaidot, kad alejas kokus drīzumā aizstās vēja ģenerātoru meži. Par popiņu pārdzīvojumu šeit plašāk: https://www.lsm.lv/…/29.06.2023-vesturiskaja-popes…/
16. novembris 2022. gads.
Padomju aktīvistiem veltītais piemiņas akmens no muižas priekšdārza ir prom un turpmāk tas būs atrodams kapsētā.
11. jūlijs 2021. gads.
Arī pēc 37 gadiem turpina kuplot un zaļot
Dižkoku un dabas pieminekļu pētnieks Guntis Eniņš iepriekš Popes muižā bijis 1984. gadā, par ko liecina viņa senās pierakstu burtnīcas, kur rūpīgi atzīmēti toreiz apsekotie un mērītie koki. Pie dažiem dižkokiem aizvien ir saglabājusies pirms 37 gadiem Eniņa kunga pieliktā nagla, kas apliecina burtnīcās rakstīto.
Šo gadu laikā Popes muižas apkārtnē ir izdevies atrast vēl vairāk dižus un unikālus kokus, kurus Eniņa kungam parādīja mūsu vietējais dižkoku un bišu koku meklētājs un sargātājs Agris Āboliņš.
Par Eniņa kunga neizsīkstošo interesi pētīt un apzināt Latvijas dižkokus liecina ne vien simtiem publikācijas un daudzās grāmatas, bet arī tas, ka aizvien savā cienījamā 88 gadu vecumā viņš ir gatavs doties uz mežu, lai uzmeklētu un izmērītu gadsimtiem senos milžus.
Lai Eniņa kungam stipra veselība un panākumi arī turpmākajās ekspedīcijās, meklējot un sargājot mūsu dabas unikālās ainavas vērtības!
8. jūlijs 2021. gads.
Uzlabos un atjaunos apstākļus aizsargājamu sugu dzīvotņu ilgtspējīgai pastāvēšanai Popes muižas alejā
Kultūrvēsturiskais mantojums bieži vien ir nozīmīgs arī dabas daudzveidībai. Tādēļ Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar Ventspils novada pašvaldību un AS “Latvijas Valsts ceļi”, Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansētā projekta “Apsaimniekošanas pasākumu veikšana īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos biotopu un sugu aizsardzības stāvokļa uzlabošanai” ietvaros turpmāko trīs gadu laikā plāno uzlabot un atjaunot valsts nozīmes arhitektūras pieminekli Popes muižas aleju, uzlabojot apstākļus aizsargājamu sugu dzīvotņu ilgtspējīgai pastāvēšanai.
3. marts 2021. gads.
Pilns komplekts.
Ir izdevies atrast visas piecas daļas, lai atkal nokomplektētu vienu no sešām apzinātajām fon Bēru dzimtas dekoratīvajām parka vāzēm.
Pēdējā no atrastajām vāzes daļām, kas pēckara gados atdalīta un postīta, pusi gadsimta gulējusi dīķa dzelmē, pirms divdesmit gadiem nirēju izcelta krastā, bet tad atkal nozudusi. Pēdējos gadus stāvējusi ceļa malā, apsūnojusi, kalpojusi kā pieturvieta suņiem, līdz pamanīta un izglābta. Nu tā gaida rūpīgu restaurāciju un konservāciju, lai atkal apvienotos ar pārējām vāzes daļām un pildītu savu nozīmīgo funkciju – stabili turētu vāzes centrālo daļu, ko rotā fon Bēru dzimtas heraldika.
11. janvāris 2021. gads.
Vāzes ar baronu fon Bēru dzimtas heraldiku
Sen pa pagastu klīda ziņas, ka 90tos gados pie Popes muižas tika atrasta dekoratīva vāze uz kuras bija attēloti fon Bēru dzimtas ģerboņi. Pēcāk vāze tika aizvesta uz kādu šķūni, taču maz vairs par to kāds atcerās. Ziņas par vāzi un tās iespējamo atrašanās vietu uzzibsnīja daudzreiz, taču nebija pietiekamu ziņu, lai to atrastu.
Pērnā gada pavasarī neatlaidība vainagojās panākumiem. Pateicoties Ieva MartinsoneLaura Martinsone un Martinsonu ģimenei, kas allaž pratusi turēt godā kultūrvēsturiskās vērtības, izdevās atrast šķūni, kura jumts bija iegāzies un zem tā gandrīz nepamanāma bija paslēptā vāze. Ilgi negaidot, vāze tika izrakta un nogādāta drošā vietā.
Vēlāk veicot izpeti tika konstatēts, ka šādas vāzes bijušas visos fon Bēru dzimtas īpašumos. Rūpīgāk ieskatoties senos attēlos vāzi var saskatī – Ēdoles, Zelēku un arī Ugāles muižas dārzā un parkā.
Visus šos gadus neievērots Popes muižas parkā atradās kāds kvadrātveida akmens masas veidojums, kas kā izrādās ir šīs dekoratīvās vāzes postaments. Arī Ugāles muižas priekšdārzā vēl aizvien ir saglabājies dekoratīvās vāzes postaments, bet savukārt Ēdoles pilī ir saglabājušās pat divas vāzes.
Neviena no vāzēm nav saglabājusies pilnā komplektācijā. Kopā pa visām četrām muižām ir izdevies apzināt – 2 postamentus (Ugālē un Popē), 4 diskveida apakšdaļas (Ugālē, Popē un divas Ēdolē), 3 vāzes apakšaļas (Popē un divas Ēdolē), 3 vāzes augšdaļas (Popē un divas Ēdolē). Nav saglabājusies vāzu vidusdaļa, kas tās padarīja augstākas, lai heraldiskais elements būtu cilvēka acu augstumā. Ir ziņas, ka vienu vāzes vidusdaļu 2000. gadā nirēji izcēla no Ēdoles dīķa, tač nu jau atkal tas ir kaut kur nozudis.
Šādi dekoratīvi elementi Latvijas muižu parkos ir samērā reti saglabājušies, tādēļ šis ir ļoti vērtīgs atradums un liek mērķtiecīgi meklēt iespējas to restaurēt, lai jau atkal vāze varētu atrasties savā goda vietā pie muižas uz postamenta.
12. marts 2020. gads.
Dodies dabā!
Esam apzinājuši lielu daļu Popes muižas dižkoku, dabā tos atpazīsi dižā izmēra dēļ, kā arī pēc zaļās norādes ar ozollapas simbolu uz koka stumbra. Dižkoki sastopami, gan Popes muižas parkā un alejā, gan arī tuvējā mežā un apkārtnes stādījumos.
Popes muižas teritorijā dižkoka izmērus ir sasnieguši – ozoli, eiropas dižskābarži, eiropas baltegle, parastā īve, platlapu un parastā liepa. Starp dižkokiem ir arī dorespriede, kas mūsdienās ir salīdzinošs retums.
22. februāris 2020. gads.
Popes muižas parkā un apkārtnes stādījumos ir plaši sastopams par 2020. gada koku izvēlētais Eiropas dižskābardis (Fagus sylvatica L.)
Dižskābražiem Popes muižā ir ļoti labvēlīgi augšanas apstākļi, jo par to liecina gan vairāki dzižkoka lielumu sasniegušie dižskābarži, gan arī jaunie pašizsējas dižskābarži, kas ar vien turpina izplatīties.
Savukārt Popes muižas dienvidu puses dārzā aug viens no Latvijā diženākajiem purpura lapu dižskābaržiem, kurš ir kļuvis par Popes pagasta simbolu, jo tā zars ir atveidots pagasta ģerbonī.
Lai arī šī koka kopējais apkārtmērs pie zemes pārsasniedz vairāk kā četrus metrus, tomēr tas vēl nav sasniedzis dižkoka izmērus, jo kokam ir vairāki stumbri un tie ir jāmēra katrs atsevišķi. Šobrīd resnākajam no tiem apkārtmērs ir 3,17 metri.
Jau šobrīd daļa no Popes muižas dižkokiem ir atzīmēti ar ozollapas simbolu, bet līdz pavasarim plānots apzināt un atzīmēt visus Popes muižas kultūrvēsturiskajā apbūvē augošos dižkokus, lai ikvienam būtu iespēja tos atšķirt.
30. jūlijs 2019. gads.
Vēsturiskais Popes muižas ainavu parks ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, tas atrodas pret ziemeļiem pavērstā, dabīgi terasētā Baltijas ledus ezera krasta nogāzē uz ziemeļiem no vecā kungu nama, un, vizuāli vērtējot, ir veidots/stādīts ne agrāk par 18./19.gs.miju. Popes muižas parks atbilst senākajam Austrumbaltijas ainavu parku tipam – lirisks, idealizēts lapu koku mežs ar tālām skatu perspektīvām, kam vietas ģeogrāfisko īpatnību dēļ nav konkrēta noslēguma. Tā pēc 2017. gada Popes muižas parka izpētes secina arhitekte Latvijas vēsturisko parku pētniece un vairāku parku rekonstrukcijas projektu autore Ilze Māra Janelis.
Taču aizvadītajā gadā pēc dabas aizsardzības pārvaldes pieprasījuma, lai izvērtētu teritorijas nozīmīgumu, viens no vadošajiem vides un ārtelpas veidošanas uzņēmums Sia “Labie koki”, veica Popes muižas parka apsekošanu. Apsekojumu laikā Popes muižas parkā tika konstatētas sešas īpaši aizsargājamās sugas: kukaiņi – spožā skudra, lapkoku praulgrauzis, marmora rožvabole, ķērpji – sīkpunktainā artonija, kausveida pleirostikta un caurumainā pertuzārija.
Mūsdienās Popes muižas parka stādījumus veido Eiropas baltegle, balzāma baltegle; cukura kļava, palsā zirgkastaņa (zied dzelteniem ziediem), sarkanais dižskābardis, Eiropas dižskābardis, Eiropas lapegle, Veimuta priede, Menzīsa duglāzija, parastais ozols, un citas kokaugu sugas.
Popes muižas parkā aug arī desmit dižkoki – ozoli, Eiropas dižskābarži, eiropas baltegle, parastā īve, platlapu liepa un parastā liepa.
Daudzviet ir izskanējis, ka Popes muižas parkā aug ēdamie kastaņi, taču apsekojumu laikā šāda suga muižas stādījumos nav konstatēta.