11. septembris 2023. gads.
Divas no četrām Popes muižas zemnieku skolām
30. septembrī tiks atklāti piemiņas akmeņi divām no četrām Popes muižas zemnieku skolām – plkst. 13:00 Virpē un plkst. 16:00 Rindā.
Popes muižas zemnieku bērniem skola Rindā tika atvērta jau 1838. gadā un 1852. gadā tai tiek būvēta jauna mūra ēka. Popē un Pizē skolām ēkas tiek uzbūvētas gadu iepriekš – 1851. gadā. Jau 1865. gadā Popes skolai tiek būvēta jauna plašāka ēka un 1869. gadā arī Pizes skolas ēka tiek paplašināta. 1875. gadā tiek atvērta skola arī Virpē. Ik gadu skolēnu skaits pieaudzis un dažus gadus vēlāk – 1879. gadā Popes skola atkal tiek paplašināta ar uzbūvētu otro stāvu.
Labi izsekojams tam, kā Popes muiža bija viena no pirmajām, kas mērķtiecīgi gādāja par savu zemnieku bērnu izglītošanu.
25. marts 2020. gads.
Un tā notiek ar seno godību, ja tai nav saimnieks, kas tur rūpi.
Šī bija 1845. gadā būvētā Popes muižas kalpu māja, kura vēlāk pārtapa par zemnieku skolu.
Popes muižas apbūvē ir daudz šādu ēku, kurām nav sakārtotas īpašumtiesības, tādēļ ļoti ceram, ka šāds līdzīgs liktenis drīzumā nepiemeklēs citas Popes muižas apbūves ēkas, no kurām daudzas ir valsts nozīmes kultūrvēsturiskie pieminekļi un atrodas uz Ventspils novada pašvaldībai piederošas zemes.
23. janvāris 2014. gads.
Par svētkiem un ne tikai!
Vēl tikai nepilni divi gadi, kad mūsu baltā gaismas pils – skola – svinēs kārtējo jubileju – 165. gadadienu. Parādīsies apsveicēji, skanēs neskaitāmi pateicības vārdi par ceļamaizi, ko skola dāsni dalījusi daudzām popiņu paaudzēm. Prieks un līksmība. Un pelnīti!
Turpretī no kalna nogāzes pie Rīgas šosejas ar skumīgu skatienu to vēros kāds grausts. Ēka bez durvīm, bez logiem, bez jumta… Tā ir tagadējās skolas vecmāmiņa jeb Popes pirmā skola. Tieši tajā 1851. gada 15. oktobrī Irlavas skolotāju semināra absolvents Fridrihs Feldmanis sāka skolot popiņu bērnus. Viņš to sekmīgi veica līdz pat 1906. gadam, pamazām izvirzot skolu ne tikai par zināšanu apguves, bet arī kultūras centru pagastā.
Vai drīkstam tagad tā vienkārši vieglu roku izsvītrot jeb ļaut sabrukt no pagasta kartes vietu, kur vismaz vēl pagaidām atrodas mūsu skolas pamatakmens? Ja nekā nedarīsim, drīz jau būs par vēlu. Spēsim vairs tikai nevarīgi noplātīt rokas, bet tā nedrīkst! Mēs taču varam! Atcerēsimies, kā mēs, pēckara laika skolēni un skolotāji, gan ierakumus aizbērām pie skolas, gan atjaunojām celiņus un kāpnes parkā! Vai tagadējā audze nevarīgāka? Ir tikai jāgrib un jādara! Jādara tūliņ. Kaut vai pavasara talkās. Ja nu to laikā visus spēkus neziedotu, lai savāktu sliņķu atstātos atkritumus, bet vismaz daļu darbaroku novirzītu mūsu pirmās skolas sakopšanai?
Ko uz manām pārdomām atbildētu pagasta ieinteresētās institūcijas: pagasta pārvalde, skola, kultūras nams? Varbūt būtu lietderīgi šo jautājumu apspriest pagasta iedzīvotāju sanāksmē?
Nevilksim garumā, rīkosimies!
Pensionāre Velta Akmene.