INTERJERS – Pope.lv

Popes muižas ēdamzāle

Bufete, krēsli un galds

20.gs. sākuma Popes muižas ēdamzāles interjera fotogrāfijā ir redzams historisma stila bufetes skapis, galds un krēsli, kuri tieši pirms 100 gadiem, muižas īpašuma dalīšanas laikā, nonākuši izsolē un tā tika pārdots. Pirms 40 gadiem šīs mēbeles, iegādājusies Latvijā labi zināmā un godājamā arhitekta Pētera Blūma ģimene.

Šīm mēbelēm ir nozīmīga loma Blūma kunga ģimenē, taču kā arhitekt atzīst, tik varenai mēbelei, kāds ir šis Popes muižas bufetes skapis, īsti piemērota vieta viņa mājā nav. Tāpēc Blūma kungs lēma, šo vēsturisko Popes muižas ēdamzāles mēbeli atgriezt tās vēsturiskajā vietā Popes muižā. Lai nodrošinātu šo iespēju, tika parakstīts dāvinājuma līgums ar biedrību “Popes muiža”, kuras īpašumā tad nonākusi šī unikālā mēbele.

Mēbele šo simts gadu laikā ir stipri cietusi no dažādiem nelabvēlīgiem apstākļiem, tāpēc tai bija nepieciešams veikt apjomīgu restaurāciju. Vēsturiskās mēbeles restaurācija tika uzticēta vienam no Latvijas prasmīgākajiem jauno laiku meistariem Aigaram Pileniekam. Apjomīgā mēbeles restaurācija tika veikta pateicoties Valsts Kultūrkapitāla fonda, biedrības “Popes muiža” un Ventspils novada pašvaldības atbalstam.

Blūma kunga ģimenes īpašumā bija arī divi no Popes ēdamzāles komplekta krēsli. Krēslus savulaik Blūma kungs bija atdevis Ēdoles pils atjaunotājiem, kuru priekšgalā bija Normunds Zernis. Pēc pils nodošanas privatizācijā, krēsli tika nogādāti Ēdoles baznīcā. Krēsli vairāk kā desmit gadus stāvēja Ēdoles baznīcas ērģeļu luktā, līdz Ēdoles baznīcas draudzes priekšniece Aira Preisa nodeva biedrībai “Popes muiža”.

20. gs. Popes muižas ēdamzāles interjera fotogrāfijā ir samanāms, ka telpā ar bufeti un galdu atrodas šie krēsli, kas kopskaitā bijuši desmit un iespējams vēl vairāk. Krēslu atzveltnēs un sēdēs bijis rotangpalmas pinums, bet to atzveltnes augšdaļa bijusi rotāta ar fon Bēru dzimtas heraldiku. Kŗēsli restaurēti un atgriezušies Popes muižas interjerā.

Popes muižas portretu zāle

Benigna Amālija Luīze fon Bēra. J.Dērings, pēc J.Lengninga oriģināla, gleznots no 1874.g. 9.febr. – 6.okt.

Juliāna Elīzabete fon Bēra, Ēdoles muižas īpašnieka Hermana Frīdriha II fon Bēra sieva (1736-1781)
J.Dērings , 1873.g. (pēc oriģināla Kazdangas muižā) RPM

Baronu fon Bēru un baronu fon Mirbahu alianses ģerbonis – Ulrihs Johans Ernsts fon Bērs un Johana Doroteja Elīzabete fon Mirbaha (prec. 1799.g.)

Popes muižas salons

Neorokoko stila mēeles no 1860. gada. Ar pseido barokālu ģerboņa dekoru virs durvīm.

griestu dekoratīvais neorokoko elements no 1860. gada.

Popes muižas vestibils

Popes muižas ragu trofejas

Popes muižas priekšnamā bija daudzi aļņu ragi ar sudraba plāksnītēm, uz kurām rakstīts mednieka vārds, arī firsta Bismarka vārds, kur līdzās lādītē viņa vēstule, kas apliecina, ka viņš Popē nošāvis savu pirmo alni. /Heine G. Kurländische Güter und Schlösser – Riga, 1905, S.10/

Heincs Pīrangs arhitekts un arhitektūras vēsturnieks raksta: “Lielajā priekšnama hallē karājas skaisti aļņu ragi. Zem vieniem no tiem ir vairodziņš ar uzrakstu “Otto von Bismarck”.” /Pirang H. Das baltische Herrenhaus. Band 1 – Riga, 1926, S.38/

Popen 7. Jul. 1890. H.v.R. KoIn m.v.Brichse geschossen von Baron H.Ronne – Im Besitz des Ulrich Baron Behr. Tukuma muzeja krājums.

Popes muižas bibliotēka

18. gs. 90. gados darinātie Popes muižas kungu mājas bibliotēkas paneļi līdz mūsdienām ir saglabājušies pilnā apjomā, taču tos klāj vairākas krāsu kārtas, slēpjot oriģinālo zaļo krāsojumu ar sudraba rāmējumu. Saglabājies arī oriģinālais grīdas parkets. Taču zudusi ir krāsns.

Pēc analoģijas ar identiskiem kokgriezumiem ir veidoti Spāres muižas kungu mājas pirmā stāva koka paneļi no kuriem saglabājies vairs tikai viens neliels fragments ailē zem loga. Bet ar ļoti līdzīgiem kokgriezumiem ir veidots Ēķupes muižā un Valtaiķu baznīcas interjers un par tās autoru uzskatāms no Austrumpūsijas ieceļojušais Kuldīgas galdniekmeistars Johans Frīdrihs Konrāds (1747 -1824), kurš 1774. gadā kļuvis par Kuldīgas pilsoni. Aiz Valtaiķu baznīcas altāra saglabājies teksts: Diese Kirchen Arbeit Ist im Jahr 1792 verfertigen von Joh: Friedr: Conradt Tischler Meister in Goldingen.

Paneļa fragments
18. gs. b./19. gs. sāk. Spirālveida rozetes.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājumā identificēto Popes muižas bibliotēkas grāmatu vākus rotā atšķirīgi superekslibri – zeltā iespiesta īpašnieka monogramma un norāde uz piederību Popes muižai – vāka labajā apakšējā stūrī. Grāmatu titullapā atrodams ekslibris – apaļš zīmogs ar Karla fon Bēra dzimtas ģerboni, kurā attēlots ejošs lācis un lasāms uzraksts latīņu valodā: EX LIB(RIS) CAROLI DE BEHR – POPEN.

Sākoties Pirmajam pasaules karam un turpinoties Latvijas Neatkarības karam, Popes muižas lielā bibliotēka pakāpeniski izkliedējās pa visu pasauli, tomēr, ir zināms, ka vēl 70. gados tās lielākā daļa atradās dzimtas pēcteču krājumā Kopenhāgenā.

Popes muižas bibliotēkas eksemplāri mūsdienās glabājas arī Tartu Universitātes bibliotēkā. Šo grāmatu vākus rotā stilistiski vienots, tomēr, no Latvijā identificētajiem eksemplāriem atšķirīgs superekslibris. Minētie eksemplāri ir mācītāja Augusta Vilhelma Hūpela (1737 – 1819) žurnāla Neue Nordische Miscellaneen deviņi vienādi iesieti sējumi.