Pope.lv

Tevi dēvē par Ventspils apkārtnes Šveici. Nezinu, vai tā ir, bet man glaimo, ka Tevi tā sauc, jo Tu esi mana dzimtene. (J.Teibe)

TĒRPS

No 1938.gada brošūra Novadu tērpi (Ziemeļkurzeme – Talsi. Tukums. Dundaga. Pope) XI – Sievas Popes apriņķa tautas tērpā

Popes muižas piekrastes ciemu lībiešu apģērbu 1846. gadā rakturojis somu pētnieks Anders Jūhans Šēgrēns (1794–1855).

[ Klātesošo lībiešu augums lielākoties bija vidējs, tomēr ļaužu pūlī, it īpaši starp vīriešiem, bija redzamas arī garākas personas. Mati nedaudz tumšāki kā citur, lai gan arī šeit daudzi bija gaišmataini. Vīriešu apģērbs: krekls ar stāvkrādziņu, īsas bikses, kas zem ceļa sasietas ar auklu, kuras gali nokarājas sānos, zeķes un pastalas, kas sasietas virs potītes, vienmēr galvā naģene, citiem – pelēka platmale un ap vidukli sarkana josta. Valdošā krāsa ir tumši pelēka. Tādam pašam apģērbam agrāk būtu bijis jābūt arī austrumu pusē. Sievietēm svārki ar tumši sarkanām svītrām un baltas šalles no vilnas vai smalkākās auduma, galvā balts lakatiņš vai balta aube, kam pāri pierei plata, sarkana lente. Šķita, ka dažas jaunākas meitenes vēlas apģērbā lielāku dažādību, un tas bija izgatavots no košākiem un raibākiem audumiem. ]

Popes muižas piekrastes ciemu lībiešu apģērbu 1846. gadā raksturojis Popes – Angermindes draudzes mācītājs Karls Johans Julius Vilhelms Hilners (1813 – 1868)

[ Arī viņu apģērbs arvien vairāk tuvinās tam latviešu vai drīzāk vācu paraugam, kuru valkā kaimiņos dzīvojošie zemnieki, un pakāpeniski notiek pāreja no agrāk valdošā gaiši pelēkā uz tumšākām krāsām. Tomēr vīriešiem vēl redz tiešu jaku bez stūriem, ar vienkāršu stāvu apkakli un igauņu Paletot (t. sauc. Poltroku, “Poltrock”), bet sievietēm – garos ņieburus un plati svītrotos svārkus, kas viņas atšķir no latvietēm un atgādina radniecību ar igauņu tērpu. Īpatnējs aubju veids – ar pieguļošu ausu daļu un raibi izrakstītu pamatu – ir saglabājies tikai dažos ciemos. ]

Ziemeļkurzemes lībieši. Lībiešu kuģinieks un zemnieki no Mazirbes. Lībieši no Miķeļtorņa. Lībietes no Mazirbes. Latviešu mākslinieka un tautas folkloras un tradīciju vācēja Jāņa Krēsliņa 1899. gada zīmējums pēc Frīdriha Krūses zīmējuma. Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājums.

Lībieši Ziemeļkurzemē. Frīdriha Krūses zīmējums 18. gadsimta beigās. Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājums.

Popes muižas sieviešu apģērbu 1863. gadā raksturojis Juliuss Dērings (1918 -1898).

[ Zemnieces šeit valkā lielus, baltus plecu lakatus, tā sauktās villaines. ]

Adītas zeķes. Lielirbe. Vilho Setele, 1912.