Pope.lv

Tevi dēvē par Ventspils apkārtnes Šveici. Nezinu, vai tā ir, bet man glaimo, ka Tevi tā sauc, jo Tu esi mana dzimtene. (J.Teibe)

ULRICH HEINRICH GUSTAV FREIHERR VON SCHLIPPENBACH (1774 – 1826)

Piltenes apgabala notārs, vēlāk arī landrāts, jurists un literāts.

Dzimis 1774. gada 18. maijā Vormsātu (Wormsahten) muižā. 1789.–1790. gados mācījies Pētera akadēmijā (Academia Petrina) Mītavā, 1790. gadā uzsācis tieslietu un filosofijas studijas Kēnigsbergas universitātē un turpinājis tās Leipcigas universitātē. No 1794. līdz 1796. gadam bijis Krievijas impērijas militārajā dienestā. I796. gadā atgriezies Kurzemē un dzīvojis savā Ulmāles muižā. 1800.–1806. Lielvārmsātu muižas un Jaunsieksātes, no 1815. arī Jamaiķu muižas īpašnieks. 1799.–1807. gados Piltenes apgabala notārs, 1807.–1818. bijis Piltenes landrāts, bet 1818. gadā iecelts par Kurzemes galma virstiesas padomnieku. 1822. gadā darbojies kā Kurzemes guberņas likumdošanas komisijas priekšsēdētājs. Kurzemes literatūras un mākslas biedrības izveidošanas iniciators, biedrs, no 1821. gada pildījis redaktora pienākumus. Bijis iecienīts dzejnieks un literāts. Miris 1826. gada 20. martā Mītavā.

  • Ulrich Heinrich Gustav von Schlippenbach. Malerische Wanderungen durch Kurland. (1809.)
  • Kuronia, eine Sammlung vaterländischer Gedichte. Herausgegeben von Ulrich Freiherrn v. Schlippenbach

Pope un Rinda

(No U. fon Šlipenbaha vēl nenodrukātā ceļojuma apraksta, [pirms 1807.g.])

Gar Puzes ezeru, kas ir apmēram sešas verstis garš un divas plats, caur mežainu un viršiem apaugušu apkārtni sasniedzam Popi, kas atrodas trīs jūdzes tālu no Piltenes. Strīdā par atrašanās vietas un apkārtnes priekšrocībām Pope varētu sacensties tikai ar nedaudzām Kurzemes muižām un lauku īpašumiem. Apkārtni veido milzīgi, biezi, bieži vien purvaini egļu meži. Acs šeit nepamana nedz lapu koku un cirsmu mainīšanos, nedz citu dabas skaistumus, ar kuriem pamatoti var lepoties daudzi mūsu tēvzemes apvidi, un lielie lauki, kas ietver muižu, ir iedzīvotāju čakluma mēģinājums, nevis zemes dāvana. Tomēr lauku ceļošanas mīļotājs, pieliekot nelielas pūles, var atrast kādus skatu punktus, kas viņam piedāvā ko sevišķu, un dāvā iespēju salīdzināt Popes apkārtni ar citām apkārtnēm. Šie skatu punkti ir baznīca un pilskalns. Jau pati muiža atrodas uz pakalna, kas ievērojami paceļas virs līdzenās apkārtnes, bet baznīca paceļas uz vēl augstāka pakalna. No baznīcas pakājes, kad saule taisās uz rietu, var saskatīt taisnā līnijā trīs jūdzes tālu esošo Dundagu un to, ko jūrnieki sauc par Zilo jeb Slīteres kalnu. No torņa skatam paveras ļoti plaši horizonti. Visapkārt tālu plešas meži[1], austrumos pamanāma kaimiņos esošā Puze un tās baznīca, dienvidos – Zlēku torņa smaile, bet rietumos – Ventspils pilsēta un jūra. Tālskatis parāda arī kuģus Ventspils ostā, kā arī uz Rīgu vai no tās braucošos satiksmes līdzekļus. Ziemeļos redzama izolētā Rindas mācītājmuiža ar blakus esošo baznīcu. Skats no pilskalna ir mežonīgi romantiskāks. Pats kalns ir apaudzis ar sīkiem krūmiem, tā pakājē plešas pļava ar dīķi vidū, un to visu ietver majestātisks mežs, kas skatītājam no augšas liekas esam pie viņa kājām. Šajos lielajos mežos agrāk dzīvoja daudzi lāči, un bieži tika nošauti seši vai septiņi vienā ziemā; bet kopš daudziem gadiem to skaits ir ļoti sarucis, un tagad tas ir īpašs gadījums, ja izdodas sastapt kaut vienu vienīgu.

Senatnes piemineklis šeit ir nedaudzās atlikušās Rindas pils drupas, kuras celšanu Frībe attiecina uz mestra Dītriha no Greningenas laiku. Pils tika stipri izpostīta zviedru karā pagājušā gadsimta sākumā, un pēc tam sabrukusi. Netālu no tās notikusi kauja starp poļiem un zviedriem, un pēdējie tikuši sakauti. Tuvumā esošo mazo avotiņu zemnieki sauc par Asiņu valku, un tic, ka rudeņos, kad ozolu un bērzu lapas iekrāso avotu sarkanu, tajā vēl plūst kritušo asinis. Ak mierīgo zemes iedzīvotāju māņticība[2], kāpēc tu nepiemīti visiem pasaules varenajiem!

Arī šinī apvidū atrodas liepa, ko pagāniskie Kurzemes iedzīvotāji savulaik turējuši par svētu. Tā ir liela, spēcīga un uzrāda vairākus gadsimtus lielu vecumu. Dažas senlietas, kas ir atrastas visapkārt liepai, apstiprina teiku, ka šeit senie, pagāniskie Kurzemes iedzīvotāji ir nesuši upurus.

Popes apvidū atrodas daudz dzelzsrūdas. Turienes kalējs – dzimtcilvēks ir veicis ar šo rūdu izmēģinājumus, un no tās ieguvis tīru, skaistu dzelzi. Es pats redzēju no rūdas kalto mazo stangu, ko kalējs ir izkalis izmēģinājumam, un nodevis savam kungam. Rūda ir bagātīga, tomēr vēl netiek izmantota. Popes muižai pieder vairākas pusmuižas, seši ciemi un pavisam 157 mājas, kā arī trīs baznīcas. Mācītājmuiža atrodas pie Rindas, un, lai gan meža vidū, tās apkārtne un atrašanās vieta pie Rindas upes ir patīkama, kas bija tikpat maz gaidāma, kā šinī nošķirtajā Kurzemes nostūrī sastapt ļoti gudru un izglītotu vīru – mācītāju, kurš bez tam ir arī labākais runātājs no kanceles, kādu vien esmu dzirdējis.

Rindā atrodas skaistas dzirnavas, ādu ģērēšanas darbnīca un potaša fabrika. Tajā katru gadu izmanto 13000 podus okera pelnu, 3640 mucas niedru pelnu ? (Rohrasche) un 900 mucas koka pelnu ? (Brackasche). Divas kausējamās krāsnis un divi lieli katli tiek izmantoti okera pelnu vārīšanai.[3] Šajā fabrikā pastāvīgi strādā divdesmit cilvēki, un katru gadu tiek iegūtas ap 1300 mucas tīra potaša, kas tiek pārdotas Ventspilī un tālāk izvadātas ar kuģiem. Popē ir arī ievērojama papīrfabrika, kurā tiek nodarbināti ap trīsdesmit cilvēku.[4]


[1] Schlippenbach U. von. Popen und Angermünde // Wöchentliche Unterhaltungen für Liebhaber deutscher Lektüre in Russland. Band VI – Mitau, 1807, S.426

[2] Schlippenbach U. von. Popen und Angermünde // Wöchentliche Unterhaltungen für Liebhaber deutscher Lektüre in Russland. Band VI – Mitau, 1807, S.427

[3] Schlippenbach U. von. Popen und Angermünde // Wöchentliche Unterhaltungen für Liebhaber deutscher Lektüre in Russland. Band VI – Mitau, 1807, S.428

[4] Schlippenbach U. von. Popen und Angermünde // Wöchentliche Unterhaltungen für Liebhaber deutscher Lektüre in Russland. Band VI – Mitau, 1807, S.429