Pirmais latviešu tautības zvanu lējējs Ulrihs Johans Kleinšmits no Popes muižas
Ulrihs Johans Kleinšmits dzimis 1773. gada 28. janvārī Popes muižas Ozoliņu krogā un miris 1852. gada 7. jūnijā Popes muižas Nābeļkrogā, apbedīts Popes kapsētā. Viņa tēvs Ferlants bijis krodzinieks un piekopis arī kalēja un atslēdznieka amatu. Māte Līze. No tēva tad arī Jānis Ulrihs Kleinšmits iemācījies kalēja un atslēdznieka amatu.
1811. gadā piedalījies Rindas mācītajmuižas būvniecībā un izgatavojis tai nepieciešamos metālkalumus.
Ulrihs Johans Kleinšmits sākumā bijis Popes muižā par atslēdznieku, pēc tam viņam bijusi pašam sava darbnīca Ancē, vēlāk Nābelkrogā, kur arī pavadījis savu mūžu līdz 1852. gadam.
No Kleinšmita lietajiem baznīcu un kapsētu zvaniem zināmi 14.
Senākie no zināmajiem Kleinšmita lietajiem zvaniem atrodas Zlēku baznīcas tornī, tur šobrīd karājas divi kalēja Ulriha Kleinšmita 1834. gadā lieti zvani.
Vienu no tiem dāvinājis Karls Oto Ulrihs fon Bērs, Zlēku, Popes un Ances muižas īpašnieks ar uzrakstu: “Sobald mein lauter Klang dir in die Ohren fällt so säume dich ja nicht … Ulrich Johann Kleinschmidt Anzen anno 1834. Carl Ulrich Otto von Behr, Erbherr der Gühter Schleck, Popen und Anzen”; rotāts ar divu joslu ornamentu. 1312 kg smags.
Bet otru – ar Zlēku baznīcas ugunsgrēka traģisko notikumu atgādinošo tekstu – pats kalējs. Uz zvana sāniem ir izcelts uzraksts “Zu Gottes Ehr bin ich durch Feuersglut geflossen, Ulrich Johann Kleinschmidt aus Anzen hat mich gegossen anno 1834”. 820 kg. smags.
Lielākais no Kleinšmita darinātajiem zvaniem bijis 1835. gadā lietais, kad tika celta Ventspils Svētā Nikolaja luterāņu baznīca. Kara laikā zvans bija aizvests uz Krieviju, bet kad karš beidzās, tad tas atgriezās Ventspilī un baznīcas tornī atrodas joprojām.
Ventspils zvans rotāts ar vītni un dekoratīvu joslu. Uz zvana rakstīts: “EHRE SEI GOTT IN DER HÖHE FRIEDE UND SEGEN UNTER WINDAUS BEWOHNERN PSALM 85 VII ANNO 1835 GEGOSSEN VON ULRICH IOHANN KLEINSCHMIDT AUS ANZEN.”
Uz otra sāna: “SO BALD MEIN LAUTER KLANG DIR IN DIE OHREN FAELLT SO SAEUME DICH JA NICHT KOMM UZ DES HERREN ZELT ICH RUF DICH UZ DEM HAUS WO MAN THEILT SEGEN AUS.”
1841. gadā Rindas baznīcā uzstādīts Kleinšmita liets zvans, kura svars bija 50 kg. Tas bijis viens no pirmajiem zvaniem, kurā teksts ierakstīts latviešu valodā: “Popes un Anzes zeenigs dsimtskungs Carl Otto von Behr + kas scho Deewa namu pabeidsis ustaisit 1836 gada savus laudis schurp aicinat scho pulkstenu irr dewis + zaur uguns leesmam esmu leets 1842 gada no schahs Latweeschu draudses behrna Ulrich Johann Kleinschmidt, kas Rinde irr dzimis 1773 gada”
Diemžēl zvans nav saglabājies, jo Pirmā pasaules kara laikā aizvests uz Krieviju un nav atgūts.
1841. gadā Ēdoles muižas īpašnieki Ādolfs un Ēvalds fon Bēri Rindas zvanu lējējam Johanam Ulriham Kleinšmitam Hermana fon Bēra piemiņai lika pārliet 1823. gadā lieto, bet tobrīd saplīsušu zvanu. Uz tā uzraksts: “Mortuos plango Hermann Behr 13-ten Januar 1823. Fulfara frango Dies concordiae 19-ten Mai 1840. Vivos voci Adolph et Eveline Behr 8 August 1840. Dies sponsaliorum. Gegossen bin ich von Ulrich Johann Kleinschmidt zu Popen anno 1841”. 1841. g. to atveda no Popes un uzstādīja baznīcas tornī.
1842. gadā Priekules baznīcā minēts zvans ar uzrakstu: (diam. 0,55 m; 100 kg) ar uzrakstu: Ulrich Johann Schlösser in Anzen. Hermann von Korff auf Prekuln. Zur Gottes Ehr bin ich durch Feuer Glut geflossen. Ulrich Johann Schlösser in Anzen hat mich gegossen anno 1823. Atšķirīgi, ka šeit autors ir savu uzvārdu izmainījis.
1843. gadā Rindas zvanu lējējs Johans Ulrihs Kleinšmits Dundagas baznīcai pārlēja veco – 1738.g. zvanu. Uz tā uzraksts: “Bene dicamus dominus salvatoru nostro deo dicamus gratias in glorificationem nominis divini campanam. hanc omnium primum donavit Anna Sibilla Maidel de iu de transfusione renovatam redidit Benigna Elisabeth Fircks Iohannis Uldaricus ab Osten dicti Sacken videcolonelli vidua niper de Integro renovari multaque maiorem isserunt Carolus Christianus ab Osten dictus Sacken. Simal uxori Carolina Dorothea Nata Fircks Anno salvitis 1843. Zu Gottes Ehren bin ich durch Feuersglut geflossen, Ulrich Johann Kleinschmied in Angermünde hat mich gegossen Anno MDCCCXXXXIII.”
Zvanu 1943. gadā aizveda vācu okupācijas iestāde.
1844. gadā tika izgatavots zvans Alsungas Sv. Miķeļa Romas katoļu baznīcai. Ar uzrakstu: “Zur Ehre Gottes bin durch Feuersglut gefloseen, Ulrich Johann Kleinschmidt in Angermünde hat mich gegossen Anno 1844. Zvans bijis 71,34 kg smags.
1844. gadā tika izgatavots zvans Jelgavas Katrharinen – Friedhof ar uzrakstu: Uz Gottes Ehr bin ich durch Feuersglut geflossen. Ulrich Johann Kleinschmidt in Angermünde hat mich gegossen Anno 1844”. Svēris 67,24 kg.
1851. gadā tika izgatavots zvans Valtaiķu baznīcai. “Nahzeet schurp pee Mannim vissi … Ulrich Johann Kleinschmidt in Popen Anno 1851, par peemineschanu Laidas draudsei no grafa Lambsdorf”. Zvans svēris 44,28 kg.
Un Valtaiķu baznīcai arī 1851. gadā tika izgatavots vēl viens zvans ar uzrakstu: Nahzeet schurp pee Mannim vissi …. Ulrich Johann Kleinschmidt in Popen Anno 1851, par peemineschanu Laidas draudsei no grafa Lambsdorf”. Zvans svēris 44,28 kg.
No 1744. gadā lietā zvana 1851. gadā tika izgatavots Vānes baznīcas zvans atkārtojot iepriekšejo uzraktstu un to papildinot ar: “Renov. Ulrich Johann Kleinschmidt in Popen Anno 1851”. Zvans svēris 187,37 kg.
1853. gadā izgatavots zvans Lībagu Thom-Mahres kapsētai. “Liback Tohm Mahres kappu pulkstens par piemiņu no draudses likts taisit. Lhets no U.J.Kleinschmidt Pope 1853”. Bijis 20,5 kg smags.
1856. gadā atliets zvans Popes – Pizes Ruschkaln kapsētai. Ar uzrakstu: Ruhschu kalna kapsehtam scho pulksteni drauses mihlestibas dawanas eegahdajuschas 1856 ta gada. Ta mihlestiba nekad nepeekuhst Cor 15, 8. Swehtigi irr tee miruschi kas eeksch ta Kunga nomirst Jahna parahd 14,13. Lehts no U.J. Kleinschmidt”. Zvans bijis 50,43 kg. smags.
1859. gadā izgatavots zvans, kuram piederība nav noteikta. Uz tā rakstīts “J. Kleinschmit 1859.”
Šis pirmais latviešu tautības zvanu lējējs izmācījis par kalējiem un zvanu lējējiem savu dēlu Jāni Ulrichu jun. un dēla dēlu Ulrichu Kārli Rūdolfu, kuri arī darbojušies Popes muižā un lējuši zvanus.
1857. gadā laulājies Ulrich Carl Rudolph Kleinschmidt (1828) Johanna un Agneses dēls no Nabeeļkroga ar Juhle Mohrberg (1828) Fridrika un Juhles meita