Par Popes muižas ainavu raksta – JŪLIUSS DĒRINGS – 1863.
Par Popes muižas ainavu raksta – JŪLIUSS DĒRINGS – 1870.
ULRICH HEINRICH GUSTAV FREIHERR VON SCHLIPPENBACH (1774 – 1826)
Popiņiem piešķirta atzinība
2022. gada Eiropas Padomes Ainavas balvas astotās sesijas Latvijas nacionālās atlases vērtēšanas komisija, izvērtējot 11 pieteikumus, biedrības “Popes muiža” pieteiktajam projektam “Iniciatīva – kultūrvēstures, dabas un sabiedrības mijiedarbība Popes kalna ainavā“ piešķīrusi atzinību par kopienas aktīvu iesaistīšanu kultūras un dabas vērtību saglabāšanā un attīstīšanā.
20. februāris 2025. gads.
Popiņi tiesājas ar domi aizstāvot savas vērtības
Šodien Administratīvajā apgabaltiesā rakstveida procesā bija plānots izskatīt administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz biedrības “Popes muiža” pieteikumu par Ventspils novada domes lēmuma atcelšanu. Domes lēmums saistīts ar atļauju būvēt četras vēja turbīnes Popes muižas tuvumā.
Lietā viens no strīda jautājumiem ir par to, vai Ventspils novada dome ir izvērtējusi visus biedrības “Popes muiža” 2023. gada 20. marta iesniegumā minētos iebildumus.
Administratīvā apgabaltiesa konstatē, ka lietā minētais iesniegums nav iesniegts.
Ievērojot minēto, apgabaltiesa atzīst, ka lietas izskatīšana atliekama, lai Ventspils novada pašvaldība varētu iesniegt trūkstošos dokumentus.
Administratīvā apgabaltiesa nolēma atlikt lietas izskatīšanu un noteikt, ka lieta tiks izskatīta rakstveida procesā 2025. gada 8. maijā.
Kamēr Ventspils novada dome kārto papīrus ar tiesu – mums atliek vien gaidīt un baudīt.
1.jūnijs 2024. gads.
Popiņi tiesājas, lai nosargātu Popes muižas ainavu
Administratīvā rajona tiesa 11. jūnijā izskatīs biedrības “Popes muiža” prasību atcelt Ventspils novada pašvaldības 2023. gada 30. novembra domes sēdes lēmumu par nekustamā īpašuma „Sārce” detālplānojuma apstiprināšanu, kas paredz četru vēja turbīnu izbūvi Latvijas ainaviski augstvērtīgā vietā – vēsturiskajā Popes muižas teritorijā.
Biedrības ieskatā detālplānojums izstrādāts neievērojot noteikto izstrādes kārtību, tājā nav korekti izvērtēta vēja turbīnu ietekme uz ainavu, kā arī netiek sniegtas argumentētas atbildes uz sabiedrības iesniegumiem un jautājumiem saistībā ar šo darbību.
Iebildes kopumā jau nav pret vēja enerģiju, bet pret konkrēti izvēlēto vietu, kas skatoties no Popes muižas centra apbūves ir vēl pēdējā ar nepiesārņotu kultūrvēsturisko ainavu. Par to ir runāts un diskutēts, vākti paraksti un rīkotas kampaņas, bet nevienu tas neinteresē. Tā ir kā Popes pagasta iedzīvotāju cīņa ar vējdzirnavām, kuras griež Ventspils novada dome.
Foto no laikiem, kad Popē būvēja skatu torni un apkārt esošo dabas ainavu saskatīja kā vērtību, ko nosargāt.
30. maijs 2024. gads.
Popes muižā padarītais ar pēctecību pētniecībā
Ar gandarījumu ziņojam, ka Latvijas Universitātes Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Vides zinātnes nodaļas studente Lelde Poklikajeva ar izcilību aizstāvējusi savu izstrādāto bakalaura darbu ar tēmu – Saistība starp zālāju vēsturisko izplatību un aizsargājamo biotopu sastopamību mūsdienās: Popes muižas piemērs.
Darba izstrādē par pamatu tika izmantota 1868. gada Popes muižas karte, kas Latvijas vēstures arhīva krājumā ir izmērā pati lielākā.
Lai ar apjomīgo vēsturisko karti pētniekiem būtu ērtāk strādāt, biedrība “Popes muiža” sadarbībā ar Latvijas Nacionālais arhīvs 2022. gadā veic kartes digitalizāciju un pēcapstrādi, ko finansiāli atbalstīja Valsts kultūrkapitāla fonds
Šādi pētījumi ļauj vēl vairāk izprast kulturas mantojuma un dabas daudzveidības mijiedarbību dažādos gadsimtos.
Popes muižas centrālā apbūve ir veidojusies augstvērtīgā ainavā – uz Baltijas ledus ezera
sensalas, kas būtiski paceļas virs apkārtējā līdzenā reljefa paverot plašus skatus uz visām
debespusēm. Šī reljefa īpatnība laika gaitā veiksmīgi izmantota un pateicoties iepriekšējo
paaudžu attieksmei saglabāta līdz mūsdienām:
– Ierīkots kuršu pilskalns sensalas rietumos;
– Popes muižas centrālā apbūve ar tās ēkām un stādījumiem ir veidota respektējot
sākotnējo ainavu un saglabājot augstvērtīgas tuvās un tālās skatu ainavas, kurās
redzams gan dabiskā ainava, piemēram, tālais skats no kalna uz ziemeļiem pāri
mežu masīvam līdz Baltijas jūras piekrastei, atklājot Popes muižai piederīgos
mežus, kā arī tuvā ainava ar ēkām, alejām un stādījumiem;
– Ierīkota brīvdabas estrāde sensalas ziemeļu nogāzē, kas iekļaujas kopējā ainavā
neveidojot disonansi ar vēsturisko apbūvi un minimāli veicot reljefa pārveidi.
Iniciatīva aktualitāti ieguva brīdī, kad tika izskatīts Ventspils novada teritorijas plānojums,
kurā netika vērtēta ainava un netika paredzēti pasākumi tās saglabāšanai. Cilvēki, kuri
vēlāk dibināja biedrību, izveidoja priekšlikumu sarakstu Ventspils novada apbūves
noteikumiem, kas ļautu saglabāt tās ainaviskās vērtības, kuras nesargā valsts mērogā –
alejas, tālie skatu punkti no sensalas, ēkas, kuras uzbūvētas līdz 1941.gadam utt.
Priekšlikumus ar parakstiem atbalstīja gan vietējā novada iedzīvotāji, gan atbalstītāji no
visas Latvijas, kā rezultātā tie daļēji tika iekļauti apbūves noteikumos.
Nodibinoties biedrībai, 2016.gadā tika uzsākta aktīva darbība vairākos virzienos Popes
muižas kultūrvēsturiskās apbūves iedzīvināšanai, kuru realizēšanai finansējums tika iegūts
no dažādiem finanšu avotiem:
– Teritorijas ainaviskā, kultūrvēsturiskā, arheoloģiskā, bioloģiskā izpēte (Popes
muižas parka apsaimniekošanas plāns, klēts un baznīcas 3D uzmērīšana,
arheoloģiskie izrakumi pie Medību pils, aleju un parka bioloģiskā un
dendroloģiskā izpēte);
– Sabiedrības iesaistīšana (visu periodu notika ikgadējās talkas dažādās vietās
sensalā, organizēti izglītojoši semināri par kultūrvēsturiskajā vērtībām un to
iesaistes iespējām kultūrtelpas veidošanā un tūrismā, izstrādāta vietējās
sabiedrības virzīta Popes attīstības stratēģija un rīcības programma 2016.-2020.);
– Kultūras pasākumu organizēšana – uzsākts ikgadējs Kurzemes dziesminieku
festivāls, kas pulcē cilvēkus no visas Latvijas, kuri vairākas dienas iekļauj
pasākumus dažādās ainaviskās vietās, Ziemassvētku tirdziņš vēsturiskajā apbūvē;
– Aktīva līdzdalība pašvaldības gatavotajos stratēģiskajos dokumentos, kā arī
sabiedriskajā apspriedēs, tai skaitā par VES būvniecību, lai nodrošinātu ainavas
saglabāšanu;
– Nozīmīgu objektu sakārtošana (sakārtots un atvērts apmeklētājiem zirgu stallis,
pašvaldības veiktā estrādes skatītāju vietu renovācija, kuršu pilskalna attīrīšana no
krūmu apauguma, dižkoka sakopšana ar arboristu palīdzību, muižas parkā esošo
tiltiņu un taku atjaunošana);
– Sabiedrības informēšana (izveidota FB lapa Popes muiža, kurai jau 4000 sekotāju,
dalība projektā Ainavu dārgumi 2018.gadā, dalība Kilograms kultūras, kā
kultūrvieta 2019.gadā);
– Darbs ar pašvaldību (regulāras sarakstes un tikšanās, lai mērķtiecīgi virzītu ēku un
dabas objektu saglabāšanu, tai skaitā noorganizētas apmācības koku novērtēšanā
un saglabāšanā).
Popes muižas apbūves ainava, kuru veido savstarpējā mijiedarbībā gan dabas un
kultūrvēstures komponenti, gan vietējās kopienas ikdienas dzīve, saglabāšana ir svarīga un
efektīva investīcija noturībā pret klimata pārmaiņām un bioloģiskās daudzveidības
samazināšanos, cilvēku veselības un labklājības uzturēšanu, vietējās kopienas identitātes
stiprināšanā.
Iniciatīva ir saliedējusi cilvēkus, kuru senči cēlušies no Popes muižas zemnieku dzimtām,
radošus cilvēkus un vēstures interesentus, kuri Popes muižas apbūvē arvien rod vietu savām
interesēm un to izpausmēm.
Iniciatīva panākusi, ka Popes muižas apbūves ainava ir “sadzirdēta” valsts mērogā tieši
pateicoties sabiedrības atbalstam. Panākusi, ka pašvaldības apbūves noteikumos ir
nostiprinātas prasības ainavu elementu (koku stādījumi, vēsturiskā apbūve) saglabāšanai.
Iesniegumā minēti galvenie darbi, kas veikti līdz 2019. gada beigām, bet svarīgākais ir tas,
ka iniciatīva turpinās arī šodien jau iepriekš minētajos virzienos un tā nav vienreizēja akcija,
bet nu jau ilggadīgs darbs.
Popes muižas ainavas saglabāšanas ilgtspēju pierāda, ka jau 2021. gadā tika īstenots Popes
muižas ainavas aizsardzības un pārvaldības plāns, kura izstrādei tika pieaicināti Latvijā
vadošie kultūrvēsturisko ainavu pētnieki – arhitekte Kristīne Veinberga un celtniecības
arheologs Juris Zviedrāns. Izstrādātais plāns šobrīd jau tiek praktiski izmantot, lai turpinātu
un attīstītu vietējo iedzīvotāju jau 2016. gadā uzsāktās iniciatīvas.
Kurzemes reģiona telpiskajā (teritorijas) plānojumā 2006.-2026. ir izvērtētas reģiona
ainaviskās vērtības, tai skaitā pieminot, ka saglabājami tādi unikāli veidojumi Latvijas
mērogā, kā Baltijas ledusezera sensalas un to ainavas, dokumentā izstrādāti arī mežu ainavas
saglabāšanas principi.
Izstrādājot Ventspils novada teritorijas plānojumu un veicot grozījumus tajā, nekas no šiem
ainavu saglabāšanas principiem nav iekļauts un respektēts, tāpēc vienīgais plānošanas
dokuments kurš runā par Popes kalna dabisko ainavu ar tālajiem skatu punktiem ir
plānošanas reģiona līmeņa dokuments.
Spēkā esošajā Ventspils novada teritorijas plānojuma sadaļā – Apbūves noteikumi,
pateicoties iniciatīvas pirmsākumiem ir iekļauti nosacījumi kultūrvēsturisko ainavas
elementu saglabāšanai – alejas un vēsturiskā apbūve, kurus nesargā normatīvie akti.
Iniciatīvas rezultātā panākts, ka Ventspils novada attīstības programmā 2020.-2026.gadam
ir iekļauti pasākumi Popes muižas saglabāšanai, tai skaitā Popes muižas attīstības plāna
izstrāde.